Categories
Bērnu tiesības Presei

Bērnus turpina ievietot bērnu namos

Rīt, 11.novembrī tiekamies Tiesībsarga birojā, lai kopīgi iestātos par ikviena bērna tiesībām uzaugt ģimenē nevis piedzīvot katastrofu – tikt ievietotam institūcijā (lasi – bezpersoniskā, distancētā aprūpes iestādē)!

Preses konferencē uzstāsies tiesībsargs Juris Jansons, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa, Ģimeņu atbalsta centra koordinatore, Latvijas profesionālo audžuģimeņu biedrības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne un Alternatīvās Bērnu aprūpes alianses vadītāja Linda Baļčūne.

“Lāčplēša diena lielākoties mums visiem asociējas ar patriotismu, varoņiem. Līdzīgi kā Andreja Pumpura eposā, ir gan labie, gan sliktie varoņi. Tos tad arī preses konferencē sauksim vārdos – kuras ir tās pašvaldību bāriņtiesas, kuras nepilda tām uzdoto un pārkāpj bērnu tiesības,” sola tiesībsargs.

july-2014253

https://twitter.com/Tiesibsargs_LV/status/796642533363380224

 

Categories
Bērnu tiesības Presei

Bāriņtiesai ir jāmeklē piemērots aizbildnis, bet VBTAI – veidi kā šo meklēšanu padarīt efektīvāku

Alternatīvā Bērnu Aprūpes Alianse iebilst Valsts Bērnu Tiesību Aizsardzības Inspekcijas (turpmāk – VBTAI) pārstāvju paustajam viedoklim saistībā ar gadījumu, kad ar sociālo tīklu palīdzību tika meklēts aizbildnis vai audžuģimene 16 gadus vecajam afgāņu izcelsmes zēnam, kas šobrīd mitinās “Muceniekos”. Alianses ieskatā šāda veida komentāri maldina sabiedrību par ikviena apzinīga Latvijas sabiedrības pārstāvja iespējām iesaistīties bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpē, kā arī par situāciju bērnu tiesību aizsardzības sfērā valstī kopumā.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 7.punktu aprūpe bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē un bērnu aprūpes iestādē. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja pēdējās Latvijai sniegtajās rekomendācijās jau 2006. gadā mudināja Latvijas valsti „nodrošināt, lai bērnu ievietošana bērnu iestādē būtu pēdējais iespējamais risinājums un lai tas tiktu izmantots vienīgi tad, ja ģimenes tipa aprūpe tiek uzskatīta par nepiemērotu konkrētam bērnam”. Taču neskatoties uz to, ka rekomendācijas tika izteiktas gandrīz 10 gadus atpakaļ, Latvijas bērnunamos uz 2014.gada 31.decembri atradās vairāk par pusotru tūkstoti bērnu, kuriem pašvaldības nav varējušas atrast iespēju augt ģimeniskā vidē.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 222. pantā noteikto bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis. Aizbildnis atvieto savam aizbilstamajam vecākus (CL 252. pants), ir viņa likumiskais interešu pārstāvis. Tiklīdz kādai personai ir informācija par gadījumu, kad nepilngadīgajam ieceļams aizbildnis, tā paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai. Saskaņā ar CL 236. panta nosacījumiem, gadījumā ja starp bērna radiniekiem nav neviena, kas būtu piemērots aizbildņa amatam, tad bāriņtiesa aizbildni ieceļ no citu personu vidus. Tai jārīkojas šajā ziņā pašai no sevis, tiklīdz tā dabū zināt, ka ir tāds bērns, kurš ir palicis bez vecāku aizgādības un nav neviena radinieka, kas varētu uzņemties aizbildņa pienākumus. Bāriņtiesas pienākums saskaņā ar CL 330. pantu ir viennozīmīgs – nekavējoties, negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, iecelt nepilngadīgajam aizbildni. Šo tiesību normas mērķis ir nepieļaut, lai izveidotos situācija, kad nepilngadīgs, kuram trūkst rīcībspēja, kaut uz mirkli paliktu bez savu tiesību un interešu pārstāvja.

Pildot šo pienākumu, Latvijas bāriņtiesas nemitīgi saskaras ar situāciju, kad tās rīcībā nav informācijas par personām, kas gribētu uzņemties aizbildņa pienākumus. Savukārt, audžuģimeņu skaits ir niecīgs salīdzinājumā ar bērnu skaitu, kuram būtu nepieciešama ģimeniskā aprūpe. Kā arī jāatzīmē, ka saskaņā ar Bāriņtiesas likuma 17. panta desmitajā daļā noteikto audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības pārstāv nevis audžuģimene, bet bāriņtiesa. Tas padara šo aprūpes formu neefektīgu, jo bāriņtiesa tiek papildus noslogota, lai nodrošinātu katra konkrētā bērna interešu aizsardzību ilgtermiņā. Rezultātā bāriņtiesai bērns ir jāievieto bērnu aprūpes iestādē, kas ir bērna interesēm visneatbilstošākais risinājums, savukārt pašvaldības budžetam tādā veidā tiek uzvelts bieži vien nepanesams slogs, kas ik mēnesi var sasniegt līdz pat 700 EUR par katru bērnu aprūpes iestādē ievietoto bērnu. Tāpēc neapskaužama ir Ropažu novada bāriņtiesas situācija, kad tai jāuzņemas atbildības slogs par visiem bez vecāku gādības palikušiem nepilngadīgajiem, kas atrodas vai nākotnē tiks ievietoti “Muceniekos”. Apstākļos, kad jaunietim Latvijā nav neviena radinieka, ir tikai loģiski un saprotami, ja bāriņtiesa, ievērojot bērna tiesības uz ģimeni un pārstāvību, vēršas pie Latvijas sabiedrības un mēģina atrast viņam aizbildni, izmantojot visas tās rīcībā esošus resursus.

Šajā gadījumā nav saprotama VBTAI reakcija, kas bāriņtiesas centienus iesaistīt nevalstisko organizāciju “Patvērums “Drošā māja” potenciālo aizbildņu piesaistīšanā un ar to saistīto turpmāko NVO rīcību (proti, paziņojuma ievietošanu Facebook tīklā), nosauc par “absolūti neatbilstoši iestādes politikai, tās principiem un jebkādiem normatīvajiem regulējumiem”, kā arī par “absolūti nepieļaujamu”. Alianses ieskatā par absolūti nepieļaujamu ir uzskatāma situācija, kad bērnam netiek nodrošinātas viņa pamattiesības, tai skaitā aktīvi meklēts aizbildnis, izmantojot visus pieejamos resursus. Pēc Alianses domām būtu pēdējais brīdis domāt par problēmas novēršanu ilgtermiņā, ņemot vērā ka Latvija ir iesaistījusies bēgļu krīzes risināšanā un jau rīt valstī var ienākt vairāki desmiti bez vecāku gādības palikuši bērni.

Alianses skatījumā VBTAI pārmetumi bāriņtiesām par tās aktīvu rīcību un modernu pieeju valstiskas nozīmes problēmas risināšanā ir nevietā. Tieši pretēji VBTAI speciālistiem būtu jāizstrādā un jāievieš veidi, kā bāriņtiesām ātri un efektīvi uzrunāt sabiedrību gadījumos, kad bērnam būtu nekavējoties jāieceļ aizbildnis. Ja katru reizi, kad kāda bāriņtiesa uzdrošināsies lūgt sabiedrības palīdzību, lai nodrošinātu konkrēta bērna interešu pārstāvību, tai būs jādreb par to, ka VBTAI “izvērtēs tās rīcību”, tad mēs ļoti drīz saskarsimies ar situāciju, kad nepilngadīgie pretēji viņu interesēm tiks masveidā ievietoti bērnu aprūpes iestādēs. Tas prasīs milzu papildus līdzekļus pašvaldību budžetos, bet absolūti nesekmēs šo bērnu socializāciju un integrāciju, kas savukārt novedīs pie kopējo sociālas vides rādītāju pasliktināšanās visā valstī.

Alianse aicina LM Bērnu un ģimenes lietu politikas departamentu, VBTAI, kā arī pašvaldības attīstīt jaunus komunikāciju veidus starp bāriņtiesām un sabiedrību bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, lai ik vienam bez vecāku gādības palikušām bērnam ātri un efektīgi tiktu nodrošināta ģimeniska aprūpe pie likumiskā tiesību un interešu pārstāvja. Šī mērķa īstenošanai Alianse piedāvā pasaules un nacionālā normatīvā regulējuma ietvaros izmantot visus modernos resursus, tai skaitā pašvaldību avīzes, mājas lapas, kontus sociālos tīklus, radio un televīziju, kā arī nevalstisko organizāciju palīdzību. Alianses pieredze rāda, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti pretimnākoša, saliedēta un atsaucīga, un gadījumos, kad cilvēki tiek uzrunāti viņiem pierastā un aktualitātei atbilstošā formā, rezultāts ir pozitīvs, proti bērnam izdodas atrast ģimeni. Šodienas situācija uzskatāmi rāda, ka institūcijas nevar atrisināt šo problēmu, neiesaistot sabiedrību. Aizbildnība saskaņā ar CL 245. pantu ir sabiedrisks pienākums. Savukārt, sabiedrība nevar pienācīgi iesaistīties bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpē, ja tā netiek informēta par problēmu un tās palīdzība netiek prasīta.

Alianse atgādina, ka ikviens, kas vēlas kļūt par aizbildni un atvērt savas mājas durvis kādam bez vecāku gādības palikušajam bērnam, var vērsties bāriņtiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas adreses ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt viņa atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai (Bāriņtiesu likuma 29. panta trešā daļa).

Alternatīvā Bērnu Aprūpes Alianse

Alternatīvās bērnu aprūpes aliansē uz sadarbības līguma pamata darbojas 8 organizācijas:

Biedrība „Azote”

Biedrība „Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija”

Nodibinājums “Fonds Grašu bērnu ciemats”

Biedrība “Zvannieku mājas”

Latvijas Audžuģimeņu biedrība

Nodibinājums “Fonds Žubīte”,

Biedrība “Alianse Latvija bez bāreņiem”

Biedrība Bērnu atbalsta centrs „Drošā ligzda”
http://www.alianseberniem.lv

Categories
Presei Projekts "Priecīgā svētdiena Zvannieku mājās"

Zvannieki saņem atbalstu no Tetervu fonda

Zvannieku mājas” no Cēsu novada – viena no 160 biedrībām, kas saņēmušas atbalstu kvalitatīvākai ikdienai novados

Kopš 2013.gada 160 Latvijas biedrības un nodibinājumi saņēma 712 100 eiro lielu Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Nāc un dari! Tu vari!” atbalstu dažādu ieceru īstenošanai savos novados. Šonedēļ atbalstu saņēma arī biedrība “Zvannieku mājas” no Cēsu novada. Kopumā norises atbalstītas 79 pašvaldībās, aptverot 108 350 iedzīvotājus pilsētās un lauku apvidos.

Zvannieku mājās” mājvietu un ģimenisku gaisotni piedzīvo bērni un jaunieši, kuri palikuši bez vecāku gādības. Vairākas aizbildņu ģimenes, kuras šobrīd dzīvo “Zvannieku mājās”, diendienā īsteno savu mērķi – apvienot aizbildņu ģimenes un palīdzēt tām, radot veselīgu vidi un ģimeniskas attiecības, jo skaista, mīloša un veselīga bērnība ir pamats visai turpmākajai dzīvei.

Visa “Zvannieku” saime ir iecienījusi nodarbības “Garīgās atveseļošanās centrā”, kuru klāstu papildinās fonda atbalstītais projekts “Priecīgā svētdiena Zvannieku mājās” (EUR 4`170). Ap 70 cilvēku – bērni un jaunieši, kas palikuši bez vecāku gādības, tajā skaitā bērni un jaunieši ar invaliditāti, viņu ģimenes un daudzbērnu ģimenes atgūs dzīvesprieku un stiprinās veselību deju terapijas nodarbībās, saskarsmē ar dzīvniekiem un pasākumos pašu izveidotajā rotaļu pilsētiņā. Pozitīvas un ģimeniskas sajūtas daudzo nodarbību dalībnieki izbaudīs brīvprātīgo palīgu sarūpētajā kopējā maltītē ik svētdienu.

Visas organizācijas, kas saņēma fonda atbalstu, ar savu rosību bagātina apkaimes iedzīvotāju dzīvi un palīdz līdzcilvēkiem. Atbalstīto organizāciju aktivitātes aptver dažādas jomas. Trīs gadu laikā programmas ietvaros atbalstītas 38 organizāciju kultūras un radošas ieceres, sociālās palīdzības jomā īstenoti 34 projekti, 32 aktivitātes ietver darbu ar bērniem un ģimenēm, 28 – darbu ar senioriem, jauniešu iniciatīvas īstenotas 22 projektos, citas jomas skar vēl seši projekti.

Plašāk par rezultātiem skaitļos lasiet infografikā (pieejama arī pielikumā).

Visvairāk projektus īstenoja organizācijas Latgalē (41). Savukārt Vidzemē īstenotas 39 iniciatīvas, Kurzemē – 36, Zemgalē – 23 un Rīgā īstenots 21 projekts.

Projektu pieteikumu iesniegšana programmas „Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros ir noslēgusies un šonedēļ notika beidzamā granta līgumu parakstīšana. Tās rezultātā fonda programmas atbalsts piešķirts astoņām biedrībām: Jaunpils novada biedrībai “7 balles”, Apes attīstības atbalsta klubam, biedrībai “Zvannieku mājas” no Cēsu novada, Ludzas biedrībai “Līdzdalībai nav vecuma”, Tukuma biedrībai “Radošo personību klubs LIGZDA”, Vānes pagasta sieviešu klubam “Gunna”, Rīgas biedrībām “kim? Laikmetīgās mākslas centrs” un “Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS”.

Aicinām iepazīties ar atbalstīto organizāciju projektu aprakstiem šeit.

Līgumu parakstīšanas fotogaleriju aplūkojiet šeit: https://failiem.lv/u/bywwcykt

Programmā “Nāc un dari! Tu vari!” projektu pieteikumu pieņemšana ir noslēgusies. Šogad atbalstīto projektu īstenošana turpināsies 2016.gadā.

2013. gadā atbalstītajās organizācijās īstenoto aktivitāšu labumu guvēju skaits sasniedza 21 350 iedzīvotājus 35 novados, savukārt 2014. gadā – jau 35 500 iedzīvotājus 48 novados, bet šogad atbalstītajās organizācijās īstenoto aktivitāšu kopējais labuma guvēju skaits ir jau 51 500 cilvēki 50 novados.

Organizāciju veikums programmā „Nāc un dari! Tu vari!” ir ieguldījums to ilgtermiņa attīstībā. Organizāciju darbību atzinīgi novērtējušas vietējās pašvaldības un to veiksmīgā sadarbība ir labvēlīgi ietekmējusi vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi.

Diana Germane

Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: (+371) 26 435 463

e-pasts: diana.germane@teterevufonds.lv
www.teterevufonds.lv

Facebook mūs var atrast šeit.

Youtube mūsu darbus skatiet šeit.

NacUnDariTuVari_latviesu valLai saņemtu fonda jaunumus, pieraksties šeit.

Categories
Bērnu tiesības Presei

Preses konference – Civillikuma grozījumi

Alternatīvā bērnu aprūpes alianse šā gada 9.februārī Grand Palace Hotel Rīgā rīkoja preses konferenci ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību Tieslietu ministrijas virzītajiem grozījumiem Civillikumā. Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Preses konferenci vadīja LU Teoloģijas fakultātes profesors un biedrības “Zvannieku mājas” dibinātājs Juris Cālītis. Grozījumu izraisītos problēmjautājumus aplūkoja zinātnieki, nevalstisko organizāciju vadītāji, Latvijas kultūras pārstāvji. Visi runātāji norādīja uz būtisku bērnu tiesību apdraudējumu gadījumā, ja Saeima apstiprinās Likumprojektu otrajā lasījumā.

J. Cālītis uzsvēra, ka Civillikuma grozījumi paredz graut jau brīvvalsts laikā iedibināto aizbildnības institūtu, kas Latvijas valstij 77 gadus kalpojis, lai nodrošinātu ikviena bērna tiesisko aizsardzību. Viņš arī norādīja, ka šobrīd visvairāk bez vecāku gādības palikušo bērnu audzina tieši aizbildņi, no kuriem 23% ir tādi, kas nav bērna radinieki. Izmaiņas 235.un 236.pantā liegs šādiem cilvēkiem, kas nav bērna radinieki, uzņemties aizbildņa pienākumus.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Leons Taivāns atzīmēja, ka iecerētie grozījumi Civillikumā ir jauns valstisks pasākums Latvijas depopulācijas veicināšanai, kas ir pretrunā ar Latvijas Nacionālās attīstības plāna nostādnēm. Šo grozījumu būtība ir izslēgt mūsu līdzatbildību par bērniem, kas palikuši bez vecākiem, novelt to uz bezpersoniskām institūcijām, stimulēt adopciju (jeb “pārdošanu”) uz ārzemēm, zaudējot cilvēkresursus, zaudējot cilvēcību. Jo aiz katra institūcijā ievietota, vai uz svešatni adoptēta bērna slēpjas personiska traģēdija, kas šādi tiek tikai dramatizēta. Pēc L. Taivāna domām, Latvijā ir gana daudz līdzcietīgu cilvēku, kuri uzņemas bez vecākiem palikušo bērnu aizbildnību. Ar likuma labojumiem šo cilvēku labestība vairs nevarēs izpausties. L.Taivāns stāstīja par Āzijas bāreņu aprūpes tradīcijām, kurās nav vietas bezpersoniskām institūcijām.

“Zvannieku mājas” valdes locekle Linda Baļčūne norādīja, ka piedāvātie Grozījumi Civillikumā pašos pamatos sagrauj aizbildnības institūtu, svītrojot no Civillikuma sabiedriskā pienākuma koncepciju. Izslēdzot no likuma 234.pantu, Grozījumi attālina bez vecāku gādības palikušos bērnus no Latvijas sabiedrības. Savukārt, izmaiņas 242.pantā Tieslietu ministrija piedāvā iespēju ārvalstniekiem kļūt par Latvijas bērnu aizbildņiem, tādā veidā turpinot bez vecāku gādības palikušo bērnu izsūtīšanu no valsts.

Latvijas Lepnuma balvas ieguvēja, biedrības “Azote” vadītāja Inese Fecere skaidroja, ka Civillikuma grozījumi pilnībā izslēgtu tos daudzos gadījumus, kur cilvēki ir atsaukušies konkrētam palīgā saucienam, konkrētam bērnam un tādā veidā kļuvuši par aizbildņiem. Kā spilgtākos piemērus tam viņa minēja Latvijas Lepnuma aizbildņus Jolantu Borjaginu, kura paņēma aizbildnībā smagi slimu zīdainīti un Regīnu Goldbergu, kura kļuva par aizbildni slimam bērnam, no kura adoptētāji bija atteikušies.

Ilze Golvere, kas jau 20 gadus apvieno aizbildņus Latvijas Audžuģimeņu biedrības paspārnē, uzsvēra, ka aizbildnības priekšrocība, salīdzinot ar citām aprūpes formām, ir operatīva, kompleksa un ilglaicīga palīdzība juridiski nebrīviem bērniem, kas ir palikuši bez vecāku gādības un saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem prioritāri būtu ievietojami pastāvīgā ģimeniskā vidē.

Noslēgumā LNO soliste un 4 bērnu aizbildne Evita Zālīte pasvītroja sabiedrības atbildību par Latvijas bērniem un uzdevumu kopīgiem spēkiem pasargāt Latvijas zemi un Latvijas bērnus.

Civillikuma grozījumi tiks skatīti š.g. 10.februāra Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.

Likumprojekts un deputātu iesniegtie priekšlikumi ir pieejami šeit:

http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/31DB89B6186459B9C2257DD30044FCC3?OpenDocument

Categories
Presei

Juridisks atzinums par ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 21.panta piemērošanu un interpretāciju

ANO Konvencijas par bērna tiesībām 21.pants ir skatāms kontekstā ar šīs konvencijas 20.pantu, kas paredz, ka „bērnam, kuram uz laiku vai ilglaicīgi ir liegta iespēja dzīvot viņa vai viņas ģimenes vidē, vai, ja aizstāvot viņa intereses, nav iespējams atļaut turpmāku uzturēšanos šajā vidē, pienākas īpaša valsts aizstāvība un atbalsts.”

Šī panta trešā daļa precizē, ka „ar šādu aprūpi tiek domāta ‘inter alia’ aprūpe, ievietošana audžuģimenē, kafalah aprūpe pēc islāma likumiem, adopcija, vai ja tas ir nepieciešams, ievietošana atbilstošā institucionālā bērnu aprūpes centrā. Apsverot aprūpes risinājumus, īpaša vērība ir jāpievērš nepieciešamībai nodrošināt nepārtrauktību attiecībā uz bērna audzināšanas pēctecību un ievērot bērna etnisko izcelsmi, reliģiskos uzskatus, kultūras un valodas pēctecību”.

Vēlamies uzsvērt, ka ANO Konvencija par bērna tiesībām gan 20., gan 21.pantā apzināti lieto terminu ‘audžuģimene’ jeb angliski ‘foster care’ vai ‘foster family’ kā alternatīvu aprūpes formu, to apzināti nodalot no adopcijas, institucionālas aprūpes vai aizbildnības (kas ir minēta Konvencijas 9.pantā).

1986.gada ANO Deklarācijas par sociālajiem un juridiskajiem principiem, kas ir saistīti ar bērnu aizsardzību un labklājību, ar īpašu norādi uz ievietošanu audžuģimenēs un adopciju izcelsmes valstī vai starptautiski  (1986 UN Declaration on Social and Legal Principles relating to the Protection and Welfare of Children, with Special Reference  to Foster Placement and Adoption Nationally and Internationally), 11.pants norāda, ka „audžuģimenes, lai arī īslaicīgas pēc dabas, ja nepieciešams, var turpināties līdz bērns ir pilngadīgs, bet tā nevar aizkavēt bērna atgriešanos pie saviem vecākiem vai adopciju.”

Augstāk minētais starptautiskais ‘foster care’ un ‘foster family’ jēdziens ir ekvivalents tiesiskajam regulējumam, kāds ir audžuģimenēm Latvijā. Līdz ar to mūsu ieskatā nav šaubu, ka gadījumos, kad kāds no augstāk minētajiem starptautiskajiem dokumentiem atsaucās uz ‘foster family’ ar to ir domāts tas tiesiskais statuss, kas Latvijā ir zināms kā audžuģimeņu statuss.

ANO Konvencija par bērna tiesībām 21.panta B daļa tā orģināltekstā ļoti skaidri norāda, ka „adopcija uz citu valsti var tikt uzskatīta par alternatīvu bērnu aprūpes formu, ja bērnu nevar nodot audžuģimenē vai adoptētajam, vai arī nevar nodrošināt jebkādu piemērotu aprūpi bērna izcelsmes valstī”.  Proti, angliski tā skan šādi: Recognize that inter-country adoption may be considered as an alternative means of child’s care, if the child cannot be placed in a foster or an adoptive family or cannot in any suitable manner be cared for in the child’s country of origin.

Šārona Detrika grāmatā “Apvienoto Nāciju Konvencijas par bērnu tiesībām komentāri” (Sharon Detrick: A Commentary on the United Nations Convention on the Rights of the Child, izdevējs Martinus Nijhoff, 2012) norāda, ka starpvalstu adopcija, pirmkārt, dalībvalstīm nav uzspiesta. Dalībvalstis regulējumu starpvalstu adopcija var atļaut vai neatļaut, pieņemot lēmumu, kas atbilst katras valsts kultūras, reliģijas un likumu izpratnei. Bet ja nu dalībvalstis starpvalstu adopciju nolēmušas praktizēt, tad ir noteikti priekšraksti, kuriem ir jāseko. Šo priekšrakstu izstrādāšana Bērnu tiesību komitejā ir bijis garš un debatēm pildīts process, kā rezultātā katrs Konvencijas 21.panta vārds ir nopietni izsvērts un tam ir noteikta nozīme.

Uzsveram, ka termins „ievietošana audžuģimenē […] izcelsmes valstī” jeb  „placement in foster […] family […] in the child’s country of origin” ir lietots ļoti apzināti, to lietojot paralēli paredzētajai alternatīvai bērna ārpusģimenes aprūpes formai – adopcijai izcelsmes valsti.

Konvencijas 21.pantā veids, kādā termins „ievietošana audžuģimenē” tiek lietots līdztekus terminam „adopcija”, runājot par aprūpi izcelsmes valstī, skaidri norāda, ka tie ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem aprūpes veidiem gadījumos, kad runa ir par adopciju uz citu valsti. Tāpat vēršam Jūsu uzmanību uz faktu, ka Konvencijas 20.panta trešajā daļā ir minēti vēl vairāki ārpusģimenes aprūpes veidi (uzskaitījumu skatīt vēstules trešajā rindkopā), bet tikai viens no tiem – ievietošana audžuģimenē ir noradīts kā līdzvērtīgs adopcijai, kad runa ir par starpvalstu adopciju.

Vēlamies norādīt, ka arī 1986.gada ANO Deklarācija par sociālajiem un juridiskajiem principiem, kas ir saistīti ar bērnu aizsardzību un labklājību, ar īpašu norādi uz ievietošanu audžuģimenēs un adopciju izcelsmes valstī vai starptautiski  (1986 UN Declaration on Social and Legal Principles relating to the Protection and Welfare of Children, with Special Reference  to Foster Placement and Adoption Nationally and Internationally) 17.pants nosaka pavisam strikti – proti, „ja bērns nevar tikt ievietots audžuģimenē vai adoptētāju ģimenē, vai tam nevar nodrošināt jebkādu piemērotu aprūpi bērna izcelsmes valstī, starpvalstu adopcija var tikt apsvērta kā alternatīvs veids kā nodrošināt bērnam ģimeni”.  (Orģināltekstā – If a child cannot be placed in a foster or an adoptive family or cannot in any suitable manner be cared for in the country of origin, intercountry adoption may be considered as an alternative means of providing the child with a family.)

Šārona Detrika grāmatā “Apvienoto Nāciju Konvencijas par bērnu tiesībām komentāri” norāda, ka Konvencijas izstrādes laikā ekspertiem bija zināmas problēmas, kas ir saistītas ar bērnu ievietošanu audžuģimenēs un adopciju, īpaši uzsverot problēmas, kas ir saistītas ar bērna etnisko izcelsmi, reliģisko pārliecību, kultūras mantojumu un valodu. Tādēļ, izstrādājot Konvencijas 21.pantu tika skaidri uzvērts, ka aprūpe audžuģimenē un adopcija izcelsmes valstī vienmēr ir jāuzskata par prioritāru, lai nodrošinātu bērna audzināšanas pēctecību, bet adopciju uz citu valsti – tikai par pakārtotu, tas ir gadījumos, ja citu aprūpi izcelsmes valstī nav iespējams nodrošināt (skat. augstāk minētās grāmatas 350.lpp).

Tieši tādēļ, formulējot to, kas būtu bērnu vislabākajās interesēs, kā arī paturot prātā visas iespējamās problēmas, kas ir saistītas ar ārvalstu adopciju, konvencijas 20.panta trešā daļa tika papildināta ar otro teikumu: „Apsverot aprūpes risinājumus, īpaša vērība ir jāpievērš nepieciešamībai nodrošināt nepārtrauktību attiecībā uz bērna audzināšanas pēctecību un ievērot bērna etnisko izcelsmi, reliģiskos uzskatus, kultūras un valodas pēctecību.”

Starpvalstu adopciju kā pakārtotu aprūpes formu salīdzinājumā ar ievietošanu audžuģimenē un adopciju izcelsmes valstī, konvencijas izveides stadijā ir uzsvēruši vairāki eksperti un nacionālie ziņotāji. Vairākos ekspertu ziņojumos ir norādīts, ka Konvencijas 21.panta trešā daļa interpretējama tādējādi, ka starpvalstu adopcija var tikt apsvērta tikai tad, kad visas citas aprūpes iespējas ir izsmeltas un nav iespējamas un, ka tā var tikt piemērota tikai ekstrēmos un absolūtas ārkārtas gadījumos. (skat. Šāronas Detrikas grāmatas “Apvienoto Nāciju Konvencijas par bērnu tiesībām komentāri” 350. un 351.lpp).

Biedrības „Zvannieku mājas” vārdā –

Mag.iur. Inese Ejugbo

 

Categories
Presei

Zvannieki uzrunā tiesnešus un Tiesībsargu

Zvannieki ir uzrunājuši 430 Latvijas tiesnešus un Tiesībsargu, ar lūgumu pievērst rūpīgāku uzmanību ANO Konvencijas par bērna tiesībām 21.panta tulkojumam un tā piemērošanai.

Publicējam vēstules tekstu.

______________________________________

Augsti godājamie tiesneši!

 

Biedrības „Zvannieku mājas” redzeslokā ir nonākušas vairākas ārzemju adopcijas lietas, kurās ir pieļauts būtisks ANO Konvencijas par bērna tiesību pārkāpums, kā rezultātā ir notikušas nelikumīgas bērnu adopcijas uz ārzemēm no audžuģimenēm.

Vēršam Jūsu uzmanību uz bieži lietoto kļūdaino ANO Konvencijas par bērna tiesībām 21.panta tulkojumu latviešu valodā (skat. Pielikumu ar salīdzinātajiem tulkojumiem). ANO Konvencijas par bērna tiesībām 21.pants orģināltekstā (skat. tekstus angļu un franču valodā) paredz, ka ārvalstu adopcija ir pieļaujama tikai tad, ja bērnam izcelsmes valstī nevar nodrošināt dzīvošanu audžuģimenē vai tikt adoptētam.

ANO Konvencija par bērna tiesībām ir saistoša Latvijai un tajā iekļautās normas ir piemērojamas tā, kā tas ir izteikts oriģinālvalodā, bet tulkojumam Latviešu valodā ir tikai informatīvs raksturs. Prakse rāda, ka bērnu tiesību pārkāpumi bieži tiek pieļauti tieši dēļ neprecīza tulkojuma latviešu valodā.

Adopcijas lietas dažādās tās procesa stadijās ir skatāmas gan atbilstoši Administratīvā procesa likumam, gan Civilprocesa likumam, bet abi šie procesuālie likumi paredz, ka starptautiskās tiesību normas prevelē pār nacionālajām tiesību normām (APL 15.pants, CPL 5.pants) . Tas savukārt nozīmē, ka gadījumos, ja nacionālās normas neparedz striktu aizliegumu adopcijai uz ārzemēm no audžuģimenēm, tomēr skatot adopcijas lietas tiesām ir jāņem vērā starptautiskais regulējums šajos jautājumos.

Pretēji ANO konvencijai par bērna tiesībām paredzētajai kārtībai, Latvijā bez vecāku gādības palikuši bērni, kas ievietoti audžuģimenēs, regulāri tiek pakļauti ārzemju adopcijas procesam, atņemot tiem iespēju palikt izveidotajās ģimeniskajās attiecībās savā zemē. Statistika rāda, ka no audžuģimenēm Latvijas valsts ārzemju adopcijai 2013.g. nodeva 68 bērnus un no bērnu aprūpes centriem 63 bērnus. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā ārzemju adopcijas lietās ir pieļauts ANO konvencijas par bērna tiesībām 21.panta pārkāpums.

Aicinām tiesas pieņemt lēmumus, kas ir atbilstoši ANO konvencijai par bērna tiesībām un nepieļaut Latvijas audžuģimenēs ievietotu bērnu nodošanu ārvalstu adopcijā, un ņemt vērā izveidotās ģimeniskās attiecības un ieguldītos Latvijas cilvēku un naudas resursus.

 

Pielikums: ANO konvencijas par bērna tiesībām esošais un labotais tulkojums

Biedrība “Zvannieku mājas”

_______________________________________

PIELIKUMS

ESOŠAIS TULKOJUMS: (Izceltie (bold) vārdi tiek laboti)

21.pants

Dalībvalstis, kas atzinušas un/vai atļāvušas adoptācijas sistēmas funkcionēšanu, nodrošina, lai pirmām kārtām tiktu vislabāk ievērotas bērna intereses, un tās:

a) nodrošina, lai bērna adoptāciju atļautu tikai kompetentas varas iestādes, kuras saskaņā ar piemērojamo likumu un procedūrām, kā arī pamatojoties uz visu ar lietu saistīto un ticamo informāciju, noteic, ka adoptācija pieļaujama atbilstoši bērna statusam attiecībā uz vecākiem, radiniekiem un likumīgajiem aizbildņiem un ka ieinteresētās personas, ja vajadzīgs, devušas savu apzinātu piekrišanu adoptācijai uz tādas konsultācijas pamata, kāda var būt nepieciešama;

 

b) atzīst, ka adoptācija citā valstī var tikt uzskatīta par alternatīvu bērna aprūpes paņēmienu, ja bērnu nevar nodot audzināšanā vai uzņemt ģimenē, kas varētu nodrošināt viņa audzināšanu vai adoptāciju, un ja nodrošināt jebkādu piemērotu aprūpi bērna izcelsmes valstī nav iespējams;

 

c) nodrošina, lai bērna adoptācijas gadījumā citā valstī tiktu piemērotas tādas pašas garantijas un normas, kādas piemēro adopcijai savā valstī;

d) veic visus nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt, lai adopcijas gadījumā citā valstī bērna iekārtošana nedotu iespēju ar to saistītajām personām gūt nepamatotus finansiālus labumus;

e) ja nepieciešams, veicina šā panta mērķu sasniegšanu, noslēdzot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās vai nolīgumus, un cenšas uz šā pamata nodrošināt, lai bērna iekārtošanu citā valstī īstenotu kompetenti varas orgāni vai iestādes.

 

PRECIZĒTS TULKOJUMS: (Izceltie (bold) vārdi ir laboti)

21.pants

Dalībvalstīm, kas atzinušas un/vai atļāvušas adopcijas sistēmas funkcionēšanu, jānodrošina ka bērna vislabākās intereses ir visam pāri stāvošs lielums, un dalībvalstis:

a) —

b) atzīst, ka adopcija citā valstī var tikt uzskatīta par alternatīvu bērnu aprūpes formu, ja bērnu nevar nodot audžuģimenē vai adoptētajam, vai arī nevar nodrošināt jebkādu piemērotu aprūpi bērna izcelsmes valstī;

______________________

 

Konvencijas angļu teksts

 

Article 21

States Parties that recognize and/or permit the system of adoption shall ensure that the best interests of the child shall be the paramount consideration and they shall: 

(a) Ensure that the adoption of a child is authorized only by competent authorities who determine, in accordance with applicable law and procedures and on the basis of all pertinent and reliable information, that the adoption is permissible in view of the child’s status concerning parents, relatives and legal guardians and that, if required, the persons concerned have given their informed consent to the adoption on the basis of such counselling as may be necessary;

(b) Recognize that inter-country adoption may be considered as an alternative means of child’s care, if the child cannot be placed in a foster or an adoptive family or cannot in any suitable manner be cared for in the child’s country of origin;

(c) Ensure that the child concerned by inter-country adoption enjoys safeguards and standards equivalent to those existing in the case of national adoption;

(d) Take all appropriate measures to ensure that, in inter-country adoption, the placement does not result in improper financial gain for those involved in it;

(e) Promote, where appropriate, the objectives of the present article by concluding bilateral or multilateral arrangements or agreements, and endeavour, within this framework, to ensure that the placement of the child in another country is carried out by competent authorities or organs.

 

______________________

 

 

Konvencijas franču teksts

 

Article 21

Les Etats parties qui admettent et/ou autorisent l’adoption s’assurent que l’intérêt supérieur de l’enfant est la considération primordiale en la matière, et :

a) Veillent à ce que l’adoption d’un enfant ne soit autorisée que par les autorités compétentes, qui vérifient, conformément à la loi et aux procédures applicables et sur la base de tous les renseignements fiables relatifs au cas considéré, que l’adoption peut avoir lieu eu égard à la situation de l’enfant par rapport à ses père et mère, parents et représentants légaux et que, le cas échéant, les personnes intéressées ont donné leur consentement à l’adoption en connaissance de cause, après s’être entourées des avis nécessaires;

b) Reconnaissent que l’adoption à l’étranger peut être envisagée comme un autre moyen d’assurer les soins nécessaires à l’enfant, si celui-ci ne peut, dans son pays d’origine, être placé dans une famille nourricière ou adoptive ou être convenablement élevé;

c) Veillent, en cas d’adoption à l’étranger, à ce que l’enfant ait le bénéfice de garanties et de normes équivalant à celles existant en cas d’adoption nationale;

d) Prennent toutes les mesures appropriées pour veiller à ce que, en cas d’adoption à l’étranger, le placement de l’enfant ne se traduise pas par un profit matériel indu pour les personnes qui en sont responsables;

e) Poursuivent les objectifs du présent article en concluant des arrangements ou des accords bilatéraux ou multilatéraux, selon les cas, et s’efforcent dans ce cadre de veiller à ce que les placements d’enfants à l’étranger soient effectués par des autorités ou des organes compétents.

 

Categories
Presei

Aicinājums audžuģimenēm

Audžuģimenes, ziniet savas tiesības, pienākumus un atbildību, kad pie durvīm klauvē viesģimeņu un adopciju aģentūras!

 

Dārgās audžuģimenes!

Mūsu redzeslokā nesen ir nonācis gadījums, kad audžuģimenei bija jātaisnojas tiesas priekšā par to, kādēļ tā savās mājās ir laidusi iekšā viesģimeņu un adopcijas aģentūru pārstāvjus – būtībā svešus cilvēkus, kuri bērnus ir fotografējuši, jautājuši personīgas dabas jautājumus un veikuši medicīniskus izmeklējumus, bērnus izģērbjot. Vēlāk visi personīgie dati par bērniem ir apkopoti un publicēti internetā. Tā kā aģentūru pārstāvji nav uzrādījuši nekādus dokumentus, kas viņiem dotu šādas tiesības iegūt un apkopot bērnu personīgos datus, tad tiesa pilnīgi pamatoti var prasīt no audžuģimenes atbildību par to – uz kāda pamata un kādēļ tas tā varēja notikt?

Tā kā daudzas audžuģimenes ir piedzīvojušas to, ka pie viņu durvīm klauvē aģentūras un ievāc datus par bērniem, der zināt, kādas ir mūsu kā audžuģimeņu tiesības, pienākumi un atbildība šajos gadījumos.

Mums ir jāatceras divas galvenās lietas:

  1. Jebkuri bērna personas dati, tajā skaitā dati par bērna izcelsmi, spējām, attīstību, veselības stāvokli, kā arī bērnu fotogrāfijas, ir aizsargājami un saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu nav izpaužami un apkopojami bez bērna un viņu likumiskā pārstāvja piekrišanas.
  2. No tiesiskā viedokļa audžuģimene nepārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās intereses un tiesības. Tās pārstāv tikai un vienīgi bāriņtiesa. Tas arī nozīmē, ka tikai un vienīgi bāriņtiesas var sniegt piekrišanu bērnu personisko, medicīnisko un attīstības datu izpaušanai, bērnu fotografēšanai un datu pakopošanai un glabāšanai.

Tas nozīmē, ka mirklī, kad pie Jūsu nama durvīm klauvē kādi cilvēki un saka, ka viņi pārstāv aģentūru X un vēlas iegūt informāciju par kādu konkrētu bērnu, Jūs šo informāciju nedrīkstat dot, nevarat ļaut bērnu fotografēt un medicīniski izmeklēt bez bāriņtiesas rakstiskas piekrišanas. Atceraties, ka bāriņtiesai ir jāatļauj katra darbība atsevišķi – ja atļauja dota tikai datu izpaušanai, bet nav dota fotografēšanai vai medicīniskai izmeklēšanai, tad var darīt tikai to, kas ir atļauts, bet pārējo nē.

Izsniedzot rakstisku piekrišanu, tā būs bāriņtiesas atbildība, pārliecināties vai konkrētajām personām ir tiesības iegūt, apstrādāt, apkopot un uzglabāt bērnu personas datus, kā arī pārliecināties kādam nolūkam un kur tie tiks publicēti (proti, ka tas patiesi notiks bērnu interesēs un nevis tiks ievietoti ar cilvēktirzniecību saistītos saitos vai bērnu pronosaitos). Ja bāriņtiesa dos rakstisku atļauju bērnu medicīniskai izmeklēšanai, tā būs bāriņtiesas atbildība noskaidrot ar kādu mērķi šī izmeklēšana tiks veikta (vai tās nolūks nav, piemēram, orgānu tirdzniecība) un vai persona, kura to veic ir tiesīga to darīt (vai personai ir ārsta kvalifikācija un tai ir tiesības praktizēt šajā valstī).

Audžuģimenes! Jūsu pašu interesēs ir, lai reizēs, kad Jūsu audžuģimenē viesojas viesģimeņu un adopcijas aģentūru pārstāvji, klāt ir tās bāriņtiesas pārstāvji, kuri atbild par attiecīgo bērnu. Tā būs bāriņtiesu atbildība uzraudzīt datu iegūšanas procesu un sastādīt atbilstošu aktu par to.

Gadījumos, ja bāriņtiesas pārstāvji nevar būt klāt, Jūsu pienākums ir ne tikai prasīt uzrādīt rakstisku bāriņtiesas piekrišanu datu izpaušanai, fotografēšanai un medicīniskai izmeklēšanai, bet arī prasīt aģentūru pārstāvjiem uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un pārliecināties, ka personas, kas stāv Jūsu nama priekšā ir tās pašas, kurām bāriņtiesa ir devusi atļauju datus iegūt un apkopot.

Atceraties, ka gadījumos, ja Jūs sniedzat personīgu informāciju par bērniem, viņu attīstību, izglītību, veselības stāvokli un atļaujat bērnus fotografēt, nolūkā šos datus apkopotā veidā ievietot datu bāzēs, Jūs ne tikai pārkāpjat Fizisko personu datu aizsardzības likumu, bet arī būtiski pārkāpjat bērna tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tas ir būtisks bērnu tiesību pārkāpums!

Pasargāsim sevi un mūsu aprūpē nodotos bērnus! Zināsim savas tiesības, pienākumus un atbildību!

 

Zvannieku mājas

Categories
Bērnu tiesības Presei

Aicinājums kļūt par aizbildni

Sveiks līdzgaitniek!

Šī vēstule ir domāta tieši Tev!

Vai Tu esi kādreiz iedomājies, kas notiek ar bērnu, kam mamma un tētis dienām dzer, aizmirst pabarot, pārģērbt, līdz atbrauc policija un bērnu kaut kur aizved? Kas notiek ar bērnu, kurš viens pats guļ slimnīcā un neviens nenāk samīļot? Nav neviena, kas paņem rokās. Nav neviena, kas saka – brauksim mājās! Tu noteikti esi par to domājis un ļoti labi saproti, ka bērnunams, internātskola, bērnudārzs, labās auklītes un sirsnīgās audzinātājas nevar šiem bērniem aizstāt ģimeni un mājas. Mēs visi zinām, ka iestāde, lai cik labi organizēta, nevar bērnam aizstāt to siltumu, ko sniedz mājas un savējie.

Bet viss nav tik bezcerīgi! Jo mēs zinām, ka arī Tu esi domājis – bet ko es šeit varētu darīt?! Tieši tā! Tu vari kļūt par aizbildni un atvērt savas mājas durvis kādam bērnam! Tā mēs kopā varētu rūpēties par Latvijas bērniem!

Dodies uz savas dzīvesvietas bāriņtiesu un lūdz, lai tā izvērtē Tavu atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai. To Tu droši vari darīt arī vēl tad, kad nevienu konkrētu bērnu nepazīsti. Bāriņtiesa lūgs Tev atnest dažus dokumentus, apciemos Tevi un dos savu atzinumu. Tad vaicā bāriņtiesai, vai viņai ir zināms kāds bērns, kam Tu varētu dot mājas.

Lai Tevi nesabaida bāriņtiesas izbrīns un apmulsums – pilnīgi iespējams – Tu būsi pirmais gadījums viņas praksē. Bet zini – mēs, kas esam šo lēmumu jau  izdarījuši, esam Tavā pusē.

 

Apvienosimies tie, kas esam pārliecināti, ka neviens cits

 nepalīdzēs Latvijas bērniem kā vien mēs paši!

          Biedrība “Zvannieku mājas”

www.zvannieki.lv

linda.balcune@gmail.com

P.S.: Atceries – 1937.gadā pieņemtais Civillikums ir Tavā pusē! Jautājumus un atbildes par aizbildņiem lasi šeit.

Categories
Bērnu tiesības Presei

Aktuāli jautājumi un atbildes par aizbildņiem

Šajā rakstā apskatām šādus jautājumus:

  • Kuriem bērniem vajadzīgs aizbildnis?
  • Kas ir bērna ieguvums, iegūstot aizbildni?
  • Vai tas nozīmē, ka visiem bērniem ir aizbildnis – dabiskais vai ieceltais?
  • Kas var kļūt par aizbildni?
  • Ar ko atšķiras aizbildnis no adoptētāja?
  • Kā kļūt par aizbildni?
  • Atzinums par atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai
  • Atlīdzība

———————————————————————————–

1. Kuriem bērniem vajadzīgs aizbildnis?

Aizbildnis ir vajadzīgs bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Bioloģiskie vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi. Bez vecāku gādības palikušam bērnam aizbildni ieceļ bāriņtiesa, lai nodrošinātu bērnam tādas pašas likumiskās tiesības kādas ir bērniem, kas dzīvo pie saviem dabīgajiem aizbildņiem.

 Civillikuma vārdiem:

 222.pants  Bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis.

223.pants  Tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.

177.pants  Līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

 

2. Kas ir bērna ieguvums, iegūstot aizbildni? 

Bērns iegūst vecākus, kas bērnu aprūpē, audzina un vienlaikus ir bērna tiesību un interešu aizstāvis.

Ja aizbilstamais kļūst juridiski brīvs, aizbildnim ir tiesības savu aizbilstamo adoptēt.

 Civillikuma vārdiem:

 252.pants Aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus.

254.pants  Aizbildnim savs aizbilstamais visādi jāatbalsta un jāaizstāv.

255.pants  Aizbildnim sevišķi jāgādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par savu bērnu audzināšanu. Ja vecāki vairs nav dzīvi, kā arī tad, ja vecāki nav iecēluši īpašu audzinātāju, aizbildnis pats var uzņemties audzināšanu vai arī uzticēt to kādai citai personai, kurai uz to ir vajadzīgās spējas. Bet arī šajā pēdējā gadījumā aizbildnim jāuzrauga audzināšana.

 167.pants  Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis galanorēķinu nodod vienlaikus ar adopcijas pieteikumu bāriņtiesai. Pēc galanorēķina pieņemšanas bāriņtiesa līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos.

Aizbildni no pienākumu pildīšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.

 

3. Vai tas nozīmē, ka visiem bērniem ir aizbildnis – dabiskais vai ieceltais?

Diemžēl nē. Bērniem audžuģimenēs aizbildņa funkcijas veic bāriņtiesa, kas nav pareizi, jo tai ir absolūti citi uzdevumi – lēmumu pieņemšana un uzraudzība. Bērnu nama bērniem aizbildnis ir iestādes vadītājs, kas arī nepilda aizbildņa galveno uzdevumu, t.i. neatvieto aizbilstamajam vecākus.

 

4. Kas var kļūt par aizbildni?

Kā paredz civillikums, aizbildnim ir jābūt spējīgam un motivētam uzņemties vecāku pienākumus. Aizbildnis var būt kāds no spējīgiem un motivētiem tuvākiem un tālākiem radiniekiem vai arī kāda cita spējīga un motivēta persona.

 Civillikuma vārdiem:

239.pants Aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu.

234.pants Ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, bet it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu.

235.pants Aizbildnība pār nepilngadīgajiem, izņemot šā likuma 229.pantā minēto gadījumu, piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums.

Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki.

Par aizbildņiem bāriņtiesa izrauga no vienādi tuviem radiniekiem piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādītos nepiemēroti, tad tālākos.

236.pants  Ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī ja spējīgie nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž no aizbildņu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus, un tai jārīkojas šajā ziņā pašai no sevis, tiklīdz tā dabū zināt, ka ir tādi pilnīgi bāriņi.

240.pants Visos tajos gadījumos, kad aizbildņa apstiprināšana vai iecelšana ir atkarīga no bāriņtiesas, tai jāraugās, lai apstiprināmajai vai ieceļamajai personai būtu šā pienākuma izpildīšanai vajadzīgās spējas un īpašības.

242. Par aizbildņiem nevar būt:

1) personas, kas atrodas aizgādnībā;

2) (izslēgts);

3) personas, kam jau reiz ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības un kas atceltas no aizbildnības nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;

4) personas, kas atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem;

5) personas, ko vecāki testamentā noraidījuši no aizbildnības pār saviem palikušajiem nepilngadīgajiem;

6) personas, kuru intereses acīm redzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm;

7) tās bāriņtiesas locekļi, kura pārzina attiecīgo aizbildnību;

8 ) ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem vai viņi ir tuvi bērna radinieki;

9) nepilngadīgas personas.

245.pants Aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla.

 

5. Ar ko tad atšķiras aizbildnis no adoptētāja?

Aizbildņa pienākums ir godprātīgi attiekties pret bērna izcelsmi – bioloģiskajiem vecākiem, brāļiem un māsām. Adoptētāju likums atbrīvo no šāda pienākuma.

Savukārt, aizbildnībā esošam bērnam atšķirībā no adoptēta bērna likums neparedz mantojuma tiesības attiecībā uz aizbildni. Toties aizbilstamais saglabā mantojuma tiesības attiecībā uz saviem bioloģiskajiem vecākiem.

 

6. Kā kļūt par aizbildni?

Aizbildnības un aizgādības lietas Latvijā pārzina bāriņtiesas. Ja kāds bērns nokļuvis tādā situācijā, ka viņam nepieciešams aizbildnis, tad lēmumu par aizbildņa iecelšanu pieņems tā bāriņtiesa, kuras administratīvajā teritorijā bērns dzīvo. Savukārt, lai kļūtu par aizbildni, potenciālajam aizbildnim savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā ir jāsaņem atzinums par atbilsību šim statusam un tad ar šo atzinumu jādodas uz to bāriņtiesu, kura pieņems lēmumu par aizbildņa iecelšanu bērnam.

Civillikuma vārdiem:

239. Aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu.

234.pants Ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, bet it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu.

 

Atzinumu par atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai izsniedz deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa. Lai saņemtu atzinumu par atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesai ir jāiesniedz:

  1. iesniegums, kurā tiek lūgts izsniegt atzinumu par atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.
  2. Ja potenciālais aizbildnis ir laulāts, tad – laulātā piekrišanu.
  3. Ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli un neesamību narkologa un psihiatra uzskaitē.
  4. Izziņa par deklarēto dzīvesvietu.
  5. Izziņa no darba vietas par ienākumiem.
  6. Pēc bāriņtiesas ieskatiem –  arī psihologa atzinumu.

Atlīdzība

Valsts piešķir šādus pabalstus:

  1. aizbildnim atlīdzību par pienākumu pildīšanu – 38 latus, bērna uzturam – 32 latus,
  2. adoptētājam vienreizēju adopcijas pabalstu – 1000 latu apmērā,
  3. audžuģimenei – 80 latus + pašvaldība maksā naudu bērnu uzturam pēc saviem ieskatiem un rocības.

 Civillikums paredz – AIZBILDNIS IR SABIEDRISKS PIENĀKUMS.

Spējīga un motivēta sabiedrības daļa tiek aicināta nākt talkā valstij visskaistākajā uzdevumā – dot mājas, ģimeni, drošību un aizsardzību bērnam, kas palicis bez bioloģisko vecāku gādības.

 

Categories
Notikumi & pasākumi Presei

Līdzdalība konferencē

Konference “Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē”.


Alternatīvās bērnu aprūpes alianse sadarbībā ar LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju 9.oktobrī Saeimā rīkoja konferenci “Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē”. Šajā konferencē piedalījāmies arī mēs, lai pārstāvētu vienu no efektīvākajām ārpus ģimenes aprūpes formām – aizbildnību.

Zemāk var skatīt biedrības vadītājas Sandras Dzenītes-Cālītes uzrunu.

AIZBILDNĪBA

Konference 2012. g. 9. oktobrī.

Jau pirmās brīvvalsts laikā mūsu valsts Civillikums ir gudri, tālredzīgi paredzējis nepieciešamību nepilngadīgu bērnu aizsardzībai iestādīt Aizbildnības institūtu.

Ko tad Civillikums mums saka par Aizbildnības galveno uzdevumu un būtību?

Aizbildnība, kā to paredz Civillikums, nodrošina,

bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu aizsardzību. Tātad, kā to paredz Civillikums, ATVIETO SAVAM AIZBILSTAMAM VECĀKUS.

Tas nozīmē – Aizbildnis gādā par bērna aprūpi, audzināšanu un vienlaikus ir bērna likumīgais pārstāvis.

Aizbildnis 100% pārņem bioloģisko vecāku tiesības un pienākumus, tā bērnam iegūstot stabilu ārpus bioloģiskās ģimenes aprūpi un aizstāvību.

Vēl vairāk, es gribētu teikt, ka nevar būt mūsu valstī tāda situācija, ka kādam bērnam nebūtu Aizbildnis!

Vai nu tas ir dabiskais aizbildnis—bioloģiskie vecāki, vai Bāriņu tiesas ieceltais aizbildnis.

Bet šodienas situācija ir tāda, ka bērniem, kas atrodas audžu ģimenēs visbiežāk aizbildņu nav. Un vienīgā, kam ir likumīgās tiesības pārstāvēt nepilngadīgo, ir Bāriņtiesai.

Bet šeit ir saskatāms klajš interešu konflikts, jo Bāriņtiesas uzdevums ir pieņemt lēmumus, kas paredz bez vecāku gādības palikuša bērna nākotnes izkārtojumu un šo lēmuma izpildes uzraudzību. Tajā pašā laikā, Bāriņtiesa ir vienīgā, kam ir likumīgās tiesības apstrīdēt šos, pašas pieņemtos lēmumus.

Tātad, Bāriņtiesa ir vienīgā kas pieņem lēmumus un drīkst tos apstrīdēt un pārsūdzēt!

Es domāju, ka jūs visi man piekritīsiet, ka tā nevar būt normāla situācija, ka mūsu valstī kaut viens nepilngadīgs bērns paliek bez īstas, visaptverošas aizsardzības, jo situācijas, kādās nonāk bez vecāku gādības palikuši bērni, bieži vien, ir stipri sarežģītas un prasa personīgu iesaistīšanos un personīgu bērna pazīšanu.

Cienījamie deputāti, ir nopietna nepilnība mūsu likumdošanā, kas tuvākā laikā būtu jārevidē, lai aiztaupītu neskaitāmiem bērniem ciešanas, un Bāriņtiesas izvairītos no smagām konfliktsituācijām, ko izraisa šāda divdomīga situācija, ka bērna vienīgā likumīgā pārstāve ir iestāde.

Kur tad, lai meklē aizbildni?

Aizbildnis, kā to paredz LV Civillikums ir meklējams starp spējīgiem un motivētiem tuvākajiem un tālākajiem radiniekiem, un, ja to starpā tādi neatrodas, tad Aizbildnis jāmeklē no citu motivētu spējīgu personu vidus.

Tātad, Bāriņtiesa lūkojas uz tuvāko un tālāko sabiedrības daļu—uz motivētiem, spējīgiem un atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Līdz ar to, Aizbildņa pienākums, kā to paredz Civillikums, ir SABIEDRISKS PIENĀKUMS”. Sabiedrība tiek aicināta nākt talkā savai valstij visskaistākajā uzdevumā: dot mājas, ģimeni, drošību un aizsardzību bērnam, kas palicis bez bioloģisko vecāku gādības.

Nobeigumā, gribu uzsvērt, ka Latvijas sociālās krīzes situācijā ir svarīgi attīstīt un veicināt aizbildnības ideju, aicinot sabiedrības spējīgāko un apzinīgāko daļu kļūt par Aizbildņiem, tā dodot iespēju savai valstij atgūt būtisku sabiedrības daļu, kas citādi tuvākajā nākotnē tiks nodoti adopcijaiārvalstīs vai bērnu namu gadījumos lēnām top par sabiedrības problēmu un nastu.

Tātad, kopā meklēsim katram, bez vecāku gādības palikušam bērnam, ar īpašu attieksmi un iedziļināšanos, vislabāko ārpus bioloģiskās ģimenes formu. Ieguvēji būsim visi, ja spēsim bērniem piemēroti vislabāko un atbilstošāko. Bet tas nozīmē, ka jābūt daudzveidīgam alternatīvas aprūpes piedāvājumam.