Categories
Bērnu tiesības Presei

Aktuāli jautājumi un atbildes par aizbildņiem

Šajā rakstā apskatām šādus jautājumus:

  • Kuriem bērniem vajadzīgs aizbildnis?
  • Kas ir bērna ieguvums, iegūstot aizbildni?
  • Vai tas nozīmē, ka visiem bērniem ir aizbildnis – dabiskais vai ieceltais?
  • Kas var kļūt par aizbildni?
  • Ar ko atšķiras aizbildnis no adoptētāja?
  • Kā kļūt par aizbildni?
  • Atzinums par atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai
  • Atlīdzība

———————————————————————————–

1. Kuriem bērniem vajadzīgs aizbildnis?

Aizbildnis ir vajadzīgs bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Bioloģiskie vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi. Bez vecāku gādības palikušam bērnam aizbildni ieceļ bāriņtiesa, lai nodrošinātu bērnam tādas pašas likumiskās tiesības kādas ir bērniem, kas dzīvo pie saviem dabīgajiem aizbildņiem.

 Civillikuma vārdiem:

 222.pants  Bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis.

223.pants  Tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi.

177.pants  Līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

 

2. Kas ir bērna ieguvums, iegūstot aizbildni? 

Bērns iegūst vecākus, kas bērnu aprūpē, audzina un vienlaikus ir bērna tiesību un interešu aizstāvis.

Ja aizbilstamais kļūst juridiski brīvs, aizbildnim ir tiesības savu aizbilstamo adoptēt.

 Civillikuma vārdiem:

 252.pants Aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus.

254.pants  Aizbildnim savs aizbilstamais visādi jāatbalsta un jāaizstāv.

255.pants  Aizbildnim sevišķi jāgādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par savu bērnu audzināšanu. Ja vecāki vairs nav dzīvi, kā arī tad, ja vecāki nav iecēluši īpašu audzinātāju, aizbildnis pats var uzņemties audzināšanu vai arī uzticēt to kādai citai personai, kurai uz to ir vajadzīgās spējas. Bet arī šajā pēdējā gadījumā aizbildnim jāuzrauga audzināšana.

 167.pants  Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis galanorēķinu nodod vienlaikus ar adopcijas pieteikumu bāriņtiesai. Pēc galanorēķina pieņemšanas bāriņtiesa līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos.

Aizbildni no pienākumu pildīšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.

 

3. Vai tas nozīmē, ka visiem bērniem ir aizbildnis – dabiskais vai ieceltais?

Diemžēl nē. Bērniem audžuģimenēs aizbildņa funkcijas veic bāriņtiesa, kas nav pareizi, jo tai ir absolūti citi uzdevumi – lēmumu pieņemšana un uzraudzība. Bērnu nama bērniem aizbildnis ir iestādes vadītājs, kas arī nepilda aizbildņa galveno uzdevumu, t.i. neatvieto aizbilstamajam vecākus.

 

4. Kas var kļūt par aizbildni?

Kā paredz civillikums, aizbildnim ir jābūt spējīgam un motivētam uzņemties vecāku pienākumus. Aizbildnis var būt kāds no spējīgiem un motivētiem tuvākiem un tālākiem radiniekiem vai arī kāda cita spējīga un motivēta persona.

 Civillikuma vārdiem:

239.pants Aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu.

234.pants Ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, bet it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu.

235.pants Aizbildnība pār nepilngadīgajiem, izņemot šā likuma 229.pantā minēto gadījumu, piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums.

Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki.

Par aizbildņiem bāriņtiesa izrauga no vienādi tuviem radiniekiem piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādītos nepiemēroti, tad tālākos.

236.pants  Ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī ja spējīgie nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž no aizbildņu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus, un tai jārīkojas šajā ziņā pašai no sevis, tiklīdz tā dabū zināt, ka ir tādi pilnīgi bāriņi.

240.pants Visos tajos gadījumos, kad aizbildņa apstiprināšana vai iecelšana ir atkarīga no bāriņtiesas, tai jāraugās, lai apstiprināmajai vai ieceļamajai personai būtu šā pienākuma izpildīšanai vajadzīgās spējas un īpašības.

242. Par aizbildņiem nevar būt:

1) personas, kas atrodas aizgādnībā;

2) (izslēgts);

3) personas, kam jau reiz ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības un kas atceltas no aizbildnības nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;

4) personas, kas atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem;

5) personas, ko vecāki testamentā noraidījuši no aizbildnības pār saviem palikušajiem nepilngadīgajiem;

6) personas, kuru intereses acīm redzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm;

7) tās bāriņtiesas locekļi, kura pārzina attiecīgo aizbildnību;

8 ) ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnību nodibina pār viņu valsts pilsoņiem vai viņi ir tuvi bērna radinieki;

9) nepilngadīgas personas.

245.pants Aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla.

 

5. Ar ko tad atšķiras aizbildnis no adoptētāja?

Aizbildņa pienākums ir godprātīgi attiekties pret bērna izcelsmi – bioloģiskajiem vecākiem, brāļiem un māsām. Adoptētāju likums atbrīvo no šāda pienākuma.

Savukārt, aizbildnībā esošam bērnam atšķirībā no adoptēta bērna likums neparedz mantojuma tiesības attiecībā uz aizbildni. Toties aizbilstamais saglabā mantojuma tiesības attiecībā uz saviem bioloģiskajiem vecākiem.

 

6. Kā kļūt par aizbildni?

Aizbildnības un aizgādības lietas Latvijā pārzina bāriņtiesas. Ja kāds bērns nokļuvis tādā situācijā, ka viņam nepieciešams aizbildnis, tad lēmumu par aizbildņa iecelšanu pieņems tā bāriņtiesa, kuras administratīvajā teritorijā bērns dzīvo. Savukārt, lai kļūtu par aizbildni, potenciālajam aizbildnim savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā ir jāsaņem atzinums par atbilsību šim statusam un tad ar šo atzinumu jādodas uz to bāriņtiesu, kura pieņems lēmumu par aizbildņa iecelšanu bērnam.

Civillikuma vārdiem:

239. Aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu.

234.pants Ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, bet it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu.

 

Atzinumu par atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai izsniedz deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa. Lai saņemtu atzinumu par atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesai ir jāiesniedz:

  1. iesniegums, kurā tiek lūgts izsniegt atzinumu par atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.
  2. Ja potenciālais aizbildnis ir laulāts, tad – laulātā piekrišanu.
  3. Ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli un neesamību narkologa un psihiatra uzskaitē.
  4. Izziņa par deklarēto dzīvesvietu.
  5. Izziņa no darba vietas par ienākumiem.
  6. Pēc bāriņtiesas ieskatiem –  arī psihologa atzinumu.

Atlīdzība

Valsts piešķir šādus pabalstus:

  1. aizbildnim atlīdzību par pienākumu pildīšanu – 38 latus, bērna uzturam – 32 latus,
  2. adoptētājam vienreizēju adopcijas pabalstu – 1000 latu apmērā,
  3. audžuģimenei – 80 latus + pašvaldība maksā naudu bērnu uzturam pēc saviem ieskatiem un rocības.

 Civillikums paredz – AIZBILDNIS IR SABIEDRISKS PIENĀKUMS.

Spējīga un motivēta sabiedrības daļa tiek aicināta nākt talkā valstij visskaistākajā uzdevumā – dot mājas, ģimeni, drošību un aizsardzību bērnam, kas palicis bez bioloģisko vecāku gādības.