Paldies Vidzemes TV par jauko dienu, vērtīgajām sarunām, profesionālu operatoru, kā rezultātā tapa dinamisks sižets par aizbildnību.
Skaties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=V_MT7QWTvH8
Tag: aizbildnis
Rīt, 11.novembrī tiekamies Tiesībsarga birojā, lai kopīgi iestātos par ikviena bērna tiesībām uzaugt ģimenē nevis piedzīvot katastrofu – tikt ievietotam institūcijā (lasi – bezpersoniskā, distancētā aprūpes iestādē)!
Preses konferencē uzstāsies tiesībsargs Juris Jansons, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa, Ģimeņu atbalsta centra koordinatore, Latvijas profesionālo audžuģimeņu biedrības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne un Alternatīvās Bērnu aprūpes alianses vadītāja Linda Baļčūne.
“Lāčplēša diena lielākoties mums visiem asociējas ar patriotismu, varoņiem. Līdzīgi kā Andreja Pumpura eposā, ir gan labie, gan sliktie varoņi. Tos tad arī preses konferencē sauksim vārdos – kuras ir tās pašvaldību bāriņtiesas, kuras nepilda tām uzdoto un pārkāpj bērnu tiesības,” sola tiesībsargs.
https://twitter.com/Tiesibsargs_LV/status/796642533363380224
Alternatīvā bērnu aprūpes alianse šā gada 9.februārī Grand Palace Hotel Rīgā rīkoja preses konferenci ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību Tieslietu ministrijas virzītajiem grozījumiem Civillikumā. Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Preses konferenci vadīja LU Teoloģijas fakultātes profesors un biedrības “Zvannieku mājas” dibinātājs Juris Cālītis. Grozījumu izraisītos problēmjautājumus aplūkoja zinātnieki, nevalstisko organizāciju vadītāji, Latvijas kultūras pārstāvji. Visi runātāji norādīja uz būtisku bērnu tiesību apdraudējumu gadījumā, ja Saeima apstiprinās Likumprojektu otrajā lasījumā.
J. Cālītis uzsvēra, ka Civillikuma grozījumi paredz graut jau brīvvalsts laikā iedibināto aizbildnības institūtu, kas Latvijas valstij 77 gadus kalpojis, lai nodrošinātu ikviena bērna tiesisko aizsardzību. Viņš arī norādīja, ka šobrīd visvairāk bez vecāku gādības palikušo bērnu audzina tieši aizbildņi, no kuriem 23% ir tādi, kas nav bērna radinieki. Izmaiņas 235.un 236.pantā liegs šādiem cilvēkiem, kas nav bērna radinieki, uzņemties aizbildņa pienākumus.
LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Leons Taivāns atzīmēja, ka iecerētie grozījumi Civillikumā ir jauns valstisks pasākums Latvijas depopulācijas veicināšanai, kas ir pretrunā ar Latvijas Nacionālās attīstības plāna nostādnēm. Šo grozījumu būtība ir izslēgt mūsu līdzatbildību par bērniem, kas palikuši bez vecākiem, novelt to uz bezpersoniskām institūcijām, stimulēt adopciju (jeb “pārdošanu”) uz ārzemēm, zaudējot cilvēkresursus, zaudējot cilvēcību. Jo aiz katra institūcijā ievietota, vai uz svešatni adoptēta bērna slēpjas personiska traģēdija, kas šādi tiek tikai dramatizēta. Pēc L. Taivāna domām, Latvijā ir gana daudz līdzcietīgu cilvēku, kuri uzņemas bez vecākiem palikušo bērnu aizbildnību. Ar likuma labojumiem šo cilvēku labestība vairs nevarēs izpausties. L.Taivāns stāstīja par Āzijas bāreņu aprūpes tradīcijām, kurās nav vietas bezpersoniskām institūcijām.
“Zvannieku mājas” valdes locekle Linda Baļčūne norādīja, ka piedāvātie Grozījumi Civillikumā pašos pamatos sagrauj aizbildnības institūtu, svītrojot no Civillikuma sabiedriskā pienākuma koncepciju. Izslēdzot no likuma 234.pantu, Grozījumi attālina bez vecāku gādības palikušos bērnus no Latvijas sabiedrības. Savukārt, izmaiņas 242.pantā Tieslietu ministrija piedāvā iespēju ārvalstniekiem kļūt par Latvijas bērnu aizbildņiem, tādā veidā turpinot bez vecāku gādības palikušo bērnu izsūtīšanu no valsts.
Latvijas Lepnuma balvas ieguvēja, biedrības “Azote” vadītāja Inese Fecere skaidroja, ka Civillikuma grozījumi pilnībā izslēgtu tos daudzos gadījumus, kur cilvēki ir atsaukušies konkrētam palīgā saucienam, konkrētam bērnam un tādā veidā kļuvuši par aizbildņiem. Kā spilgtākos piemērus tam viņa minēja Latvijas Lepnuma aizbildņus Jolantu Borjaginu, kura paņēma aizbildnībā smagi slimu zīdainīti un Regīnu Goldbergu, kura kļuva par aizbildni slimam bērnam, no kura adoptētāji bija atteikušies.
Ilze Golvere, kas jau 20 gadus apvieno aizbildņus Latvijas Audžuģimeņu biedrības paspārnē, uzsvēra, ka aizbildnības priekšrocība, salīdzinot ar citām aprūpes formām, ir operatīva, kompleksa un ilglaicīga palīdzība juridiski nebrīviem bērniem, kas ir palikuši bez vecāku gādības un saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem prioritāri būtu ievietojami pastāvīgā ģimeniskā vidē.
Noslēgumā LNO soliste un 4 bērnu aizbildne Evita Zālīte pasvītroja sabiedrības atbildību par Latvijas bērniem un uzdevumu kopīgiem spēkiem pasargāt Latvijas zemi un Latvijas bērnus.
Civillikuma grozījumi tiks skatīti š.g. 10.februāra Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.
Likumprojekts un deputātu iesniegtie priekšlikumi ir pieejami šeit:
http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/31DB89B6186459B9C2257DD30044FCC3?OpenDocument
Categories
Līdzdalība konferencē
Konference “Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē”.
Alternatīvās bērnu aprūpes alianse sadarbībā ar LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju 9.oktobrī Saeimā rīkoja konferenci “Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē”. Šajā konferencē piedalījāmies arī mēs, lai pārstāvētu vienu no efektīvākajām ārpus ģimenes aprūpes formām – aizbildnību.
Zemāk var skatīt biedrības vadītājas Sandras Dzenītes-Cālītes uzrunu.
AIZBILDNĪBA
Konference 2012. g. 9. oktobrī.
Jau pirmās brīvvalsts laikā mūsu valsts Civillikums ir gudri, tālredzīgi paredzējis nepieciešamību nepilngadīgu bērnu aizsardzībai iestādīt Aizbildnības institūtu.
Ko tad Civillikums mums saka par Aizbildnības galveno uzdevumu un būtību?
Aizbildnība, kā to paredz Civillikums, nodrošina,
bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu aizsardzību. Tātad, kā to paredz Civillikums, ATVIETO SAVAM AIZBILSTAMAM VECĀKUS.
Tas nozīmē – Aizbildnis gādā par bērna aprūpi, audzināšanu un vienlaikus ir bērna likumīgais pārstāvis.
Aizbildnis 100% pārņem bioloģisko vecāku tiesības un pienākumus, tā bērnam iegūstot stabilu ārpus bioloģiskās ģimenes aprūpi un aizstāvību.
Vēl vairāk, es gribētu teikt, ka nevar būt mūsu valstī tāda situācija, ka kādam bērnam nebūtu Aizbildnis!
Vai nu tas ir dabiskais aizbildnis—bioloģiskie vecāki, vai Bāriņu tiesas ieceltais aizbildnis.
Bet šodienas situācija ir tāda, ka bērniem, kas atrodas audžu ģimenēs visbiežāk aizbildņu nav. Un vienīgā, kam ir likumīgās tiesības pārstāvēt nepilngadīgo, ir Bāriņtiesai.
Bet šeit ir saskatāms klajš interešu konflikts, jo Bāriņtiesas uzdevums ir pieņemt lēmumus, kas paredz bez vecāku gādības palikuša bērna nākotnes izkārtojumu un šo lēmuma izpildes uzraudzību. Tajā pašā laikā, Bāriņtiesa ir vienīgā, kam ir likumīgās tiesības apstrīdēt šos, pašas pieņemtos lēmumus.
Tātad, Bāriņtiesa ir vienīgā kas pieņem lēmumus un drīkst tos apstrīdēt un pārsūdzēt!
Es domāju, ka jūs visi man piekritīsiet, ka tā nevar būt normāla situācija, ka mūsu valstī kaut viens nepilngadīgs bērns paliek bez īstas, visaptverošas aizsardzības, jo situācijas, kādās nonāk bez vecāku gādības palikuši bērni, bieži vien, ir stipri sarežģītas un prasa personīgu iesaistīšanos un personīgu bērna pazīšanu.
Cienījamie deputāti, ir nopietna nepilnība mūsu likumdošanā, kas tuvākā laikā būtu jārevidē, lai aiztaupītu neskaitāmiem bērniem ciešanas, un Bāriņtiesas izvairītos no smagām konfliktsituācijām, ko izraisa šāda divdomīga situācija, ka bērna vienīgā likumīgā pārstāve ir iestāde.
Kur tad, lai meklē aizbildni?
Aizbildnis, kā to paredz LV Civillikums ir meklējams starp spējīgiem un motivētiem tuvākajiem un tālākajiem radiniekiem, un, ja to starpā tādi neatrodas, tad Aizbildnis jāmeklē no citu motivētu spējīgu personu vidus.
Tātad, Bāriņtiesa lūkojas uz tuvāko un tālāko sabiedrības daļu—uz motivētiem, spējīgiem un atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Līdz ar to, Aizbildņa pienākums, kā to paredz Civillikums, ir “SABIEDRISKS PIENĀKUMS”. Sabiedrība tiek aicināta nākt talkā savai valstij visskaistākajā uzdevumā: dot mājas, ģimeni, drošību un aizsardzību bērnam, kas palicis bez bioloģisko vecāku gādības.
Nobeigumā, gribu uzsvērt, ka Latvijas sociālās krīzes situācijā ir svarīgi attīstīt un veicināt aizbildnības ideju, aicinot sabiedrības spējīgāko un apzinīgāko daļu kļūt par Aizbildņiem, tā dodot iespēju savai valstij atgūt būtisku sabiedrības daļu, kas citādi tuvākajā nākotnē tiks nodoti adopcijaiārvalstīs vai bērnu namu gadījumos lēnām top par sabiedrības problēmu un nastu.
Tātad, kopā meklēsim katram, bez vecāku gādības palikušam bērnam, ar īpašu attieksmi un iedziļināšanos, vislabāko ārpus bioloģiskās ģimenes formu. Ieguvēji būsim visi, ja spēsim bērniem piemēroti vislabāko un atbilstošāko. Bet tas nozīmē, ka jābūt daudzveidīgam alternatīvas aprūpes piedāvājumam.
