Zvannieku mājas darbojas pēc kopienas principa – kopīga dzīvošana, maltītes, kopīgs darbs, saimniecība, kopīga atpūta, savstarpējas atbalsts, mācīšanās uzticēties un kalpot otram. Šāda kopienas dzīve, kurā noris aktīva paaudžu sadarbība, ļauj Zvanniekos dzīvot vairākām ģimenēm un kopīgi audzināt divdesmit piecus pirmsskolas un skolas vecuma bērnus un pusaudžus, kuri ir palikuši bez vecākiem, vai to vecākiem ir atņemtas vecāku tiesības, kā arī vairākus jauniešus, kuri nespēj dzīvot ārpus kopienas. Kopienā ir vairākas mammas, tēti, lielie brāļi un māsas, kas rūpējas par bērniem, dodas ar tiem pārgājienos, riteņbraucienos, slēpot, slidot, peldēt, pikoties, rūpēties par dzīvniekiem. Bērni un jaunieši apmeklē baleta nodarbības, mākslas skolu, sporta skolu, mūzikas skolu, interešu pulciņus. Zvannieku filosofija ir – bērnam ir nepieciešama droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgam, izkopt talantus. Zvannieki ir atvērta tipa kopiena, kuru var apmeklēt ikviens, tās ir mājas, kurās vienmēr var atgriezties, tā ir pašdziedinoša vide, kurā atveseļošanos piedzīvo ne tikai bērni un pusaudži, bet arī pieaugušie. Zvanniekos vienmēr ir laipni gaidītas ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība bērnu audzināšanā, kā arī garīgs atbalsts ikdienas gaitās.
