Paldies Vidzemes TV par jauko dienu, vērtīgajām sarunām, profesionālu operatoru, kā rezultātā tapa dinamisks sižets par aizbildnību.
Skaties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=V_MT7QWTvH8
Paldies Vidzemes TV par jauko dienu, vērtīgajām sarunām, profesionālu operatoru, kā rezultātā tapa dinamisks sižets par aizbildnību.
Skaties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=V_MT7QWTvH8
Pateicoties HansaMedia, mums ir jauna filmiņa par Zvanniekiem: http://youtu.be/pdq2GZ_G1Ho
Mīļie draugi, sabiedrotie un atbalstītāji!
Jau pagājuši 10 gadi kopš iesākās Zvannieku stāsts ar mazo zīdainīti un Sandras un Jura mērķi izveidot komandu, kas palīdzēs uzcelt uz kājām šī mazā bērna ģimeni nomaļajā Skujenes pagastā. Pašiem tas šķiet neticami un kaut kad ļoti ļoti sen. Tik daudz piedzīvots, tik daudz pudu sāls ir izēsts… nu esam liela saime ar 30 bērniem un jauniešiem, ar nelielu saimniecību un pamatīgu dzīves skolu. Un tikai pateicoties tam, ka mums ir tik labi draugi, mēs varam pastāvēt un turpināt izlolot, izskolot savus Zvannieku bērnus un arīdzan iestāties par tiem novārdzinātajiem, piekautajiem un pamestajiem bērniem, kur ierēdņi nenāk un neredz (vai arī negrib redzēt). Šo 10 gadu laikā ap sevi esam sapulcinājuši nu jau 20 aizbildņus, kas savās mājās ir uzņēmuši bērnus, kam tas ir bijis tik ļoti nepieciešams.
Esam bezgala pateicīgi, ka esat mūsu draugi! Paldies par laba vēlējumiem, uzmundrinājuma vārdiem, par klātesību, par jaukiem pasākumiem, par dāvinājumiem, no kuriem staro mīlestība un rūpes, par regulāru finansiālu atbalstu! Ar jūsu palīdzību mēs varam dzīvot tik skaistā un gleznainā vietā, sūtīt bērnus tiem piemērotās skolās, ļaut bērniem izkopt savus talantus Sporta, Mūzikas un Mākslas skolās, piedzīvot kopīgus izbraukumus, atbalstīt jauniešus iesākt pastāvīgu dzīvi; iekopt dārzus, uzturēt saimniecību, ļaut bērniem pieredzēt kā izšķiļas cālēni, kā jāslauc kaziņa un iemācīties jāt ar zirgu un daudz citu skaistu lietu.
Paldies visiem, kas pieliek savu roku Zvannieku lietā!!!
Zvannieku saimi nemitīgi kāds papildina. Katrs savā veidā. Visi papildinājumi ir īpaši. Arī šoreiz. Lielās ģimenes bērnu mīluļiem suņu pārim Kurāžam un Darijai ir piedzimuši 8 brīnišķīgi kucēni. Bērni ir atkal pagodināti pieredzēt kaut ko skaistu un īstu. Visi rūpējas, lai Darijai ir laicīgi iedots ēst, lai sunīšiem ir tīra guļvieta un lai trokšņotāji neuzmodina no saldā miedziņa.
Vakar ciemos bija vetārste un apstiprināja, ka šie varētu būt ļoti jauki suņubērni, kas mantos tēva aktivitāti un dzīvesprieku (tēva suga: īru seters) un mammas mieru un gudrību (mammas suga: Vidusāzijas aitu suns), savukārt, Zvannieku bērnu bučas to visu nostiprinās.
Mīļie draugi, ja kāds vēlas sev mājās draudzīgu un ģimenisku suni, brauciet nolūkot sev draugu uz Zvannieku mājām!
Jau pagājušā ziemā Zvannieku ģimene piedzīvoja to, cik caurs un nolietots ir mājas jumts (klāts ar koka lubiņām jeb koka šindeļiem). Vairākās istabās no mitruma, kas nāca no jumta, nobruka griestu apmetums. Koka šindeļiem diemžēl ir īss mūžs (māja celta 90-to gadu sākumā) un šovasar mēs bijām spiesti meklēt jaunu, izturīgu un, galvenais, ilgmūžīgu jumta segumu mūsu mājai.
Jumts ir liels – gandrīz 600 kvadrātmetri un ļoti sarežģīts. Meistari, kas brauca jumtu novērtēt un sniegt savu piedāvājumu, konstatēja, ka sen nav redzējuši tik komplicētu jumtu.
Pēc dažādu piedāvājumu izskatīšanas, esam nonākuši pie secinājuma, ka vislabākais segums jumtam Latvijas apstākļos ir dakstiņi. Tas būtu ilgi kalpojošs materiāls un Zvannieku ģimene vismaz uz 50 gadiem būtu atbrīvota no rūpēm par jumtu.
Mārtiņš Ozoliņš ar saviem meistariem piedāvāja mums uzklāt jumtu par viszemāko cenu. Materiāls, ko piedāvā jumta segumu firma Monier, ir betona dakstiņi. Mums par lielu iepriecinājumu, meistari bija gatavi sākt jumta darbus tūlīt nevis gaidīt pavasari. Šobrīd jau ir iegādāti dakstiņi.
Kopējās izmaksas ir 13 698.81 lati. Lielu atbalstu jumta nomaiņā mums ir sniegusi Zemīšu kundze no Kanādas, Juris Visconts kopā ar Tranosas Rotary klubu Zviedrijā un Nils un Katrīna Pederseni no Dānijas.
Nesen esam saņēmuši arī nozīmīgu atbalstu no Vankūveras draudzes (Ilze Leimanis, Ruta Adams, organizācija “Daugavas Vanagi”), kā arī no Saginavas draudzes. Paldies, mīļie draugi!
Tā pat savu pienesumu ir devuši arī latviešu jaunieši no Londonas, kas vāca ziedojumus dažādiem palīdzības centriem šeit Latvijā. Skatīt www.givingforlatvia.com
Paldies Rolandam Bortaščenokam par atbalstu!
Paldies Paulam Cālītim, Hamiltonas Kristus draudzei, Sv. Pētergurgas draudzes dāmu komitejai, Apvienotās Linkolnas draudzes dāmu komitejai, Nubransvikas un Leikvudas draudžu dāmām, Dienvidkalifornijas un Sietlas draudzēm par tik nozīmīgo pienesumu mūsu jumta projektā!
Mīļie draugi, ar Jūsu gādību un atbalstu ir noticis acīmredzamais, bet neticamais – Zvannieku ģimenes māja ir ieguvusi jaunu, skaistu un ilgmūžīgu jumtu! Lai kā mēs sākumā nevarējām pieņemt domu par dakstiņu jumtu tā izmaksu dēļ, tad tagad varam droši teikt, ka tā ir labākā izvēle. Jumta segums piestāv un papildina mājas kopējo tēlu nu gluži kā putukrējums uz tortes. Pateicoties Jūsu atbalstam, Zvannieku ģimene ir ieguvusi izturīgu un drošu mājas jumtu.
Šobrīd jumta darbi ir galā – meistari visu ir padarījuši. No mūsu puses ir atlicis pēdējais maksājums 2259 lati. Sākotnējā tāmes summa nedaudz pieauga dažādu papildelementu dēļ (piem. sniega barjeras u.c.) un kopējās jumta izmaksas ir 15200 lati.
Milzīgs paldies par atsaucību un devību! Esam bezgala pateicīgi visiem, kas par mums domāja un iesaistījās šajā lietā! Zvannieku ģimene pateicas visiem, kas palīdzēja sarūpēt brīnišķīgo jumtu! Paldies!
Kāpēc gandrīz visas mātes priekā slauka asaras, kad redz, ka viņu lolojums sper pirmo soli vai trāpa ar pilnu karoti tieši mutē, visiem mums ir skaidrs. Vai varat iedomāties mūsu aizkustinājumu, kad deviņgadīgais Mareks paņem no veļas striķa peldkostīmu un dodas visiem līdzi uz dīķi peldēt. Nu, protams, nē, tāpēc pastāstīšu kas aiz tā slēpjas.
Visi, kas pazīst Mareku, zina, ka viņš visneiedomājamākās lietas prot iegriezt kā vilciņu. Nokļuvis pie mums triju gadu vecumā nestaigājošs, nerunājošs, ar diagnozi „akls”, Mareks ātri vien iemācījās staigāt un nekļūdīgi stiepa rociņu pēc končām vai mobiliem telefoniem, kas stāvēja uz galda. No akluma nebija ne miņas. Viņš kļuva tik aktīvs un pārvietojās ar tādu ātrumu, ka kādam viņš bija nemi9tīgi jāpieskata. Pēc kāda laika viņš atklāja ūdens stihiju, un neviens vairs nevarēja būt drošs, ka māja necietīs plūdos, kas radās aizsprostotas izlietnes dēļ. Mareka prieka saucieni, likās, skanēja visās vannas istabās vienlaicīgi.
Vēl kādu laiku atpakaļ Mareks, likās, varēja iztikt bez mums, atrodot, ko darīt un kā tikt ar visu galā. Tā viņš ir iemācījies šūpoties un iegriezt tās, lai sanāk arī karuselis, arī lēkāšanas priekus batutā un tā vēl daudz ko citu. Bet tagad esam pamanījuši, ka viņš grib dalīties savā priekā ar citiem. Viņš nāk un velk aiz rokas katru, kas gadās ceļā. Viņam gribas kompāniju. Un viņš grib to pateikt! Tāpēc viņš īd un čīkst, gluži tāpat, ka visi savu vecāku lolojumi noteiktā vecumā.
Marekam vajag nedaudz vairāk laika, nekā pārējiem bērniem. Bet viņš arī saprot, ka augstākais labums ir končas, nekas nevar būt labāk par dubļiem un ūdeni un, ja to visu ļauj viņam pašam atklāt un dod viņam pietiekami daudz brīvības, mēs ticam, ka viņš ir uz pareizā ceļa, un viss vēl ir priekšā.