Esam priecīgi un gandarīti, ka mums top jauna un koša virtuve. Šodien darbi vēl rit pilnā sparā, bet jau rīt gaidīsim ciemiņus kopīgai Trešās Adventes sagaidīšanai.
Zvanniekiem jauna virtuve
Biedrība “Zvannieku mājas” kopā ar Alternatīvās Bērnu Aprūpes Aliansi aktīvi darbojas Labklājības ministrijas (LM) izveidotajā darba grupā, kurā caurskata nepieciešamību reformēt un uzlabot bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmu kopumā, tajā skaitā, paredzot, ka bērni līdz 3 gadu vecumam nevar tikt ievietoti institucionālā aprūpē, t.i. bērnunamos. Pēdējā darba grupā, kas notika 2011.gada 5.decembrī, tika nolemts, ka LM šo darba grupu izveidos par patstāvīgu darba grupu un mēs uzsākto darbu turpināsim arī nākamajā gadā.
Video no labdarības koncerta “Mūziķi Zvannieku bērniem”.
Paldies, visi mīļie, kas bijāt ar mums kopā koncertā!
Paldies visiem mūziķiem, kas gadu no gada atrod laiku un spēku, lai mūs iepriecinātu!
Paldies par draudzību, kas ir mūsu starpā!
Baudiet skaisto koncerta video:
http://www.diena.lv/diena-tv/dzive/labdaribas-koncerts-zvannieku-berniem-13895542
Zvannieku saimi nemitīgi kāds papildina. Katrs savā veidā. Visi papildinājumi ir īpaši. Arī šoreiz. Lielās ģimenes bērnu mīluļiem suņu pārim Kurāžam un Darijai ir piedzimuši 8 brīnišķīgi kucēni. Bērni ir atkal pagodināti pieredzēt kaut ko skaistu un īstu. Visi rūpējas, lai Darijai ir laicīgi iedots ēst, lai sunīšiem ir tīra guļvieta un lai trokšņotāji neuzmodina no saldā miedziņa.
Vakar ciemos bija vetārste un apstiprināja, ka šie varētu būt ļoti jauki suņubērni, kas mantos tēva aktivitāti un dzīvesprieku (tēva suga: īru seters) un mammas mieru un gudrību (mammas suga: Vidusāzijas aitu suns), savukārt, Zvannieku bērnu bučas to visu nostiprinās.
Mīļie draugi, ja kāds vēlas sev mājās draudzīgu un ģimenisku suni, brauciet nolūkot sev draugu uz Zvannieku mājām!


Tas, ka Zvannieku saime ir plaša, šķiet, nav nekāds noslēpums. Bet Zvannieku ģimene ir arī bezgala svētīta un milzu mīlestībā ievīta. Un šo mīlestību līdz sirds dziļumiem var apjaust Zvannieku ikgadējās Ziemassvētku svinībās, kad sanākam kopā mēs visi – Zvannieku plašā ģimene, visi mūsu draugi un atbalstītāji, Rīgas Brāļu Reformātu ev.lut. draudze, Rīgas Sv.Pestītāja Anglikāņu draudze un daudzi, daudzi citi.
Tā vien šķiet, ka svinību vieta ik gadu ir jāpaplašina, jo mūsu skaits ar katru gadu kļūst lielāks un lielāks. Tā pirms vairākiem gadiem tikāmies veco Zvannieku dzīvojamā istabā. Kad vecajos Zvanniekos kļuva par šauru un pārcēlāmies uz Vecrogām un mūsu plaši apmeklētajiem saietiem pārbūvējām garāžu. Bet arī tur nu kļuvis par šauru, tādēļ jau otro gadu kopā sanākšanai esam izremontējuši blakus esošo mājiņu, kas reiz bijusi kūtiņa (cik simboliski Ziemassvetkiem!).
Mīlīgi plecu pie pleca sasēduši mēs noturējām ceturtās adventes dievkalpojumu un mielojāmies ar gardām ziemassvētku vakariņām. „Gluži kā pirmkristieši” mūs raksturoja Arnis Rītups, kas mums pievienojies tikai šogad.
Svinības, kā katru gadu krāšņākas padarīja arī mūsu mīļie un talantīgie mūziķi – Kristīne Adamaite un Evita Zālīte. Protams, neiztika arī bez mācītāja Jura Cālīša sveikšanas dzimšanas dienā, lielās kūkas un svinīgām uzrunām.
Paldies visiem, kas bija ar mums un Ziemassvētku gaisotnē dalījās priekā, mīlestībā un sirds siltumā!
Trešdien, 2010.gada 15.decembrī Zvannieku komanda – Sandra Dzenīte-Cālīte, Linda Baļčūne, Iļana Taivāne un Inese Riežniece devās uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, lai ar tās vadību -priekšsēdētāju Lailu Riekstu-Riekstiņu, Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vadītāju Ingu Milleri un Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktori Valentīnu Gluščenko pārrunātu, mūsuprāt, sasāpējušus jautājumus bērnu tiesību aizsardzībā, mūsu pieredzi un iespējamos risinājumus.
Kā viens no galvenajiem diskusijas jautājumiem bija par noteiktu kritēriju izstrādi, pēc kuriem sociālie darbinieki un bāriņtiesas izvērtē vai attiecīgā ģimene ir vai nav augsta riska ģimene, un kad atbildīgajiem darbiniekiem patiesībā vajadzētu lemt par bērnu izņemšanu no ģimenes un nodošanu ārpusģimenes aprūpē.
Zvannieku komandu jau līdz šim ir satraucis fakts, ka mātēm, kurām ir atņemtas aprūpes un pat aizgādības tiesības, bet pēc tam ir piedzimuši citi mazuļi, netiek pievērsta pienācīga atbildīgo institūciju uzmanība un viņas netiek uzskatītas par augsta riska ģimenēm. Aizgādnības tiesības atņem tiesa un tas vienmēr ir ļoti pamatots spriedums, kas balstās uz virkni pierādītu faktu – to, ka mātes pienācīgi nerūpējas par bērnu, dzīvo antisanitāros apstākļos, ģimenē tiek lietots alkohols vai pat narkotikas, ģimenē ir vardarbība utt. Visbiežāk, šīs mātes, dzemdējot atkārtoti, vēl aizvien atrodas tajos pašos apstākļos – viņu dzīvē nekas nav mainījies, līdz ar to visi šie apstākļi būtu jāattiecina arī uz jaundzimušā mazuļa dzīvi. Bet praksē tā nenotiek: kamēr ar mazuli nekas traģisks nav noticis, atbildīgās institūcijas neuzskata par nepieciešamu šīm mātēm un mazulim pievērst attiecīgu uzmanību. Parasti gaida, līdz notiks kāda traģēdija un tikai tad rīkosies, pieņems kādus mērus.
Ar argumentiem kādēļ tas mums šķiet nepareizi, griezāmies pie Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, lai pārliecinātu, ka šī prakse ir jāmaina. Sarunas laikā šķita, ka atbildīgās amatpersonas bija atvērtas un patiesi ieklausījās mūsu teiktajā. Viņas solīja veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai fakts, ka mātei jau ir atņemtas aprūpes un aizgādības tiesības, pats par sevi jau būtu pamats viņu iekļaut augsta riska kategorijā. Tāpat saņēmām solījumu, ka turpmāk, kad vien šādas mātes tiks ievietotas krīzes centros uz novērošanu, tiks vērtēts ne tikai šīs sievietes potenciāls un spēja audzināt pašai mazuli, bet arī riski, kas ar to būtu saistīti.
Zvannieku komanda ir apņēmības pilna sekot līdzi izmaiņām tiesību aktos un bāriņtiesu praksei, lai pārliecinātos, ka mūsu sacītais patiesi ir sadzirdēts un ka atbildīgās amatpersonas patiesi mainīs savu attieksmi un praksi šajos jautājumos.
Atzīmēšanas vērts ir arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas amatpersonu teiktais, ka viņu ieskatā ne vienmēr bioloģiskā ģimene ir pats labākais bērniem, ka vienmēr ir jāvērtē, kas ir labākais pašiem bērniem, kas ir tieši bērnu interesēs! Arī šīs nostājas maiņai un tās ieviešanai praksē Zvannieku komanda rūpīgi sekos līdzi!
Jau pagājušā ziemā Zvannieku ģimene piedzīvoja to, cik caurs un nolietots ir mājas jumts (klāts ar koka lubiņām jeb koka šindeļiem). Vairākās istabās no mitruma, kas nāca no jumta, nobruka griestu apmetums. Koka šindeļiem diemžēl ir īss mūžs (māja celta 90-to gadu sākumā) un šovasar mēs bijām spiesti meklēt jaunu, izturīgu un, galvenais, ilgmūžīgu jumta segumu mūsu mājai. 
Jumts ir liels – gandrīz 600 kvadrātmetri un ļoti sarežģīts. Meistari, kas brauca jumtu novērtēt un sniegt savu piedāvājumu, konstatēja, ka sen nav redzējuši tik komplicētu jumtu.
Pēc dažādu piedāvājumu izskatīšanas, esam nonākuši pie secinājuma, ka vislabākais segums jumtam Latvijas apstākļos ir dakstiņi. Tas būtu ilgi kalpojošs materiāls un Zvannieku ģimene vismaz uz 50 gadiem būtu atbrīvota no rūpēm par jumtu.
Mārtiņš Ozoliņš ar saviem meistariem piedāvāja mums uzklāt jumtu par viszemāko cenu. Materiāls, ko piedāvā jumta segumu firma Monier, ir betona dakstiņi. Mums par lielu iepriecinājumu, meistari bija gatavi sākt jumta darbus tūlīt nevis gaidīt pavasari. Šobrīd jau ir iegādāti dakstiņi.
Kopējās izmaksas ir 13 698.81 lati. Lielu atbalstu jumta nomaiņā mums ir sniegusi Zemīšu kundze no Kanādas, Juris Visconts kopā ar Tranosas Rotary klubu Zviedrijā un Nils un Katrīna Pederseni no Dānijas.
Nesen esam saņēmuši arī nozīmīgu atbalstu no Vankūveras draudzes (Ilze Leimanis, Ruta Adams, organizācija “Daugavas Vanagi”), kā arī no Saginavas draudzes. Paldies, mīļie draugi!
Tā pat savu pienesumu ir devuši arī latviešu jaunieši no Londonas, kas vāca ziedojumus dažādiem palīdzības centriem šeit Latvijā. Skatīt www.givingforlatvia.com
Paldies Rolandam Bortaščenokam par atbalstu!
Paldies Paulam Cālītim, Hamiltonas Kristus draudzei, Sv. Pētergurgas draudzes dāmu komitejai, Apvienotās Linkolnas draudzes dāmu komitejai, Nubransvikas un Leikvudas draudžu dāmām, Dienvidkalifornijas un Sietlas draudzēm par tik nozīmīgo pienesumu mūsu jumta projektā!
Mīļie draugi, ar Jūsu gādību un atbalstu ir noticis acīmredzamais, bet neticamais – Zvannieku ģimenes māja ir ieguvusi jaunu, skaistu un ilgmūžīgu jumtu! Lai kā mēs sākumā nevarējām pieņemt domu par dakstiņu jumtu tā izmaksu dēļ, tad tagad varam droši teikt, ka tā ir labākā izvēle. Jumta segums piestāv un papildina mājas kopējo tēlu nu gluži kā putukrējums uz tortes. Pateicoties Jūsu atbalstam, Zvannieku ģimene ir ieguvusi izturīgu un drošu mājas jumtu.
Šobrīd jumta darbi ir galā – meistari visu ir padarījuši. No mūsu puses ir atlicis pēdējais maksājums 2259 lati. Sākotnējā tāmes summa nedaudz pieauga dažādu papildelementu dēļ (piem. sniega barjeras u.c.) un kopējās
jumta izmaksas ir 15200 lati.
Milzīgs paldies par atsaucību un devību! Esam bezgala pateicīgi visiem, kas par mums domāja un iesaistījās šajā lietā! Zvannieku ģimene pateicas visiem, kas palīdzēja sarūpēt brīnišķīgo jumtu! Paldies!
Saule spīd, māja smaržo pēc Kristīnes un Dārtas ceptajām ābolmaizēm, visi sapucējušies košās drēbēs Zvannieku labākajās tradīcijās, meitenes ir izberzušas grīdas, ka spīd un laistās, uz galdiem balti galdauti, pilns pagalms ar lielākiem un mazākiem soliņiem, ārā uz kāpnēm ir iznestas Mārtiņa Brauna dāvinātās klavieres un…. Dārza svētki var sākties!
Tā iesākās mūsu ikgadējie Dārza svētki, kad ciemos bija sabraukuši mūsu tuvāki un tālāki draugi. Krāsas un dažādību svētkos ienesa gan mūsu ciemiņi, gan notikumi, gan laikapstākļi.
Svētku iesākumā pēkšņais lietus mūs visus mīļi iespieda nelielajā Vecrogu ēku kompleksa koka mājiņā. Sandra visus iepazīstināja ar šīs mājas jauno veidolu, nākotnes iecerēm un tai tika dots jauns vārds – “Pusceļa māja”. Pateicoties Lauku Atbalsta Dienesta LEADER programmas piešķirtajam finansējumam šajā mājā tika ierīkota kamīnapkure. Par “Pusceļa māju” tā top pamazām, lai ar laiku izveidotu patstāvīgu dzīvesvietu tiem mūsu jauniešiem, kas dažādu iemeslu dēļ nevarēs dzīvot pavisam neatkarīgi.
Kad lietus bija pierimis, ciemiņi varēja doties izjādēs ar mūsu saimniecības lepnumu zirgu Geju, kā arī apskatīt plašo kazu ganāmpulku un tās nedarbus.
Ar savu klātbūtni un muzicēšanu mūs atkal iepriecināja pianiste Liene Circene ar savu skolniecīti, operas solists Krišjānis Norvelis, akardeonists Kaspars Gulbis , mūzikas pedagoģe Inga Sarkane ar savu skolnieku Kristapu, Rīgas Reformātu-Brāļu draudzes loceklis Rihards Vuškāns un mācītājs Andris Grots. Tas ir mūsu draugu-mūziķu nopelns, ka Zvannieku ģimene ir iemīļojusi mūziku un tagad ģimenē katrs uzskata par goda lietu iemācīties dziedāt solo tā kā mazā Līga un Vizbulīte. Muzikālo priekšnesumu noslēdza Zvannieku ģimenes uzstāšanās.
Tā kā vakarā nekas vairs neliecināja par sauli, kas karsēja pa dienu, visi laimīgi sasēda pie Zvannieku ģimenes lielajiem galdiem, lai sasildītos ar lielo meiteņu gatavoto zupu. Mūsu mīļais krusttēvs Gints atkal bija ieradies ar saviem gardajiem sīrupiem, lai palutinātu mūs ar saldējuma kokteiļiem.
Aizkustinoša bija Raušu ģimenes dāvana. Anitra Rause ir mazās Līgas un Edvīna mūzikas skolas skolotāja, kas bija atbraukusi ciemos ar visu ģimeni, lai priecētu mūs ar skaistām dziesmām un sirsnīgiem vārdiem.
Noslēgumā kopīgi noskatījāmies jauno topošās operatores Leldes Gobas īsfilmu par Zvannieku ģimenes piedzīvoto Dānijā.
Paldies visiem mīļajiem, kas atrada laiku, lai atbrauktu ciemos!