Konference “Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē”.
Alternatīvās bērnu aprūpes alianse sadarbībā ar LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju 9.oktobrī Saeimā rīkoja konferenci “Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē”. Šajā konferencē piedalījāmies arī mēs, lai pārstāvētu vienu no efektīvākajām ārpus ģimenes aprūpes formām – aizbildnību.
Zemāk var skatīt biedrības vadītājas Sandras Dzenītes-Cālītes uzrunu.
AIZBILDNĪBA
Konference 2012. g. 9. oktobrī.
Jau pirmās brīvvalsts laikā mūsu valsts Civillikums ir gudri, tālredzīgi paredzējis nepieciešamību nepilngadīgu bērnu aizsardzībai iestādīt Aizbildnības institūtu.
Ko tad Civillikums mums saka par Aizbildnības galveno uzdevumu un būtību?
Aizbildnība, kā to paredz Civillikums, nodrošina,
bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu aizsardzību. Tātad, kā to paredz Civillikums, ATVIETO SAVAM AIZBILSTAMAM VECĀKUS.
Tas nozīmē – Aizbildnis gādā par bērna aprūpi, audzināšanu un vienlaikus ir bērna likumīgais pārstāvis.
Aizbildnis 100% pārņem bioloģisko vecāku tiesības un pienākumus, tā bērnam iegūstot stabilu ārpus bioloģiskās ģimenes aprūpi un aizstāvību.
Vēl vairāk, es gribētu teikt, ka nevar būt mūsu valstī tāda situācija, ka kādam bērnam nebūtu Aizbildnis!
Vai nu tas ir dabiskais aizbildnis—bioloģiskie vecāki, vai Bāriņu tiesas ieceltais aizbildnis.
Bet šodienas situācija ir tāda, ka bērniem, kas atrodas audžu ģimenēs visbiežāk aizbildņu nav. Un vienīgā, kam ir likumīgās tiesības pārstāvēt nepilngadīgo, ir Bāriņtiesai.
Bet šeit ir saskatāms klajš interešu konflikts, jo Bāriņtiesas uzdevums ir pieņemt lēmumus, kas paredz bez vecāku gādības palikuša bērna nākotnes izkārtojumu un šo lēmuma izpildes uzraudzību. Tajā pašā laikā, Bāriņtiesa ir vienīgā, kam ir likumīgās tiesības apstrīdēt šos, pašas pieņemtos lēmumus.
Tātad, Bāriņtiesa ir vienīgā kas pieņem lēmumus un drīkst tos apstrīdēt un pārsūdzēt!
Es domāju, ka jūs visi man piekritīsiet, ka tā nevar būt normāla situācija, ka mūsu valstī kaut viens nepilngadīgs bērns paliek bez īstas, visaptverošas aizsardzības, jo situācijas, kādās nonāk bez vecāku gādības palikuši bērni, bieži vien, ir stipri sarežģītas un prasa personīgu iesaistīšanos un personīgu bērna pazīšanu.
Cienījamie deputāti, ir nopietna nepilnība mūsu likumdošanā, kas tuvākā laikā būtu jārevidē, lai aiztaupītu neskaitāmiem bērniem ciešanas, un Bāriņtiesas izvairītos no smagām konfliktsituācijām, ko izraisa šāda divdomīga situācija, ka bērna vienīgā likumīgā pārstāve ir iestāde.
Kur tad, lai meklē aizbildni?
Aizbildnis, kā to paredz LV Civillikums ir meklējams starp spējīgiem un motivētiem tuvākajiem un tālākajiem radiniekiem, un, ja to starpā tādi neatrodas, tad Aizbildnis jāmeklē no citu motivētu spējīgu personu vidus.
Tātad, Bāriņtiesa lūkojas uz tuvāko un tālāko sabiedrības daļu—uz motivētiem, spējīgiem un atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Līdz ar to, Aizbildņa pienākums, kā to paredz Civillikums, ir “SABIEDRISKS PIENĀKUMS”. Sabiedrība tiek aicināta nākt talkā savai valstij visskaistākajā uzdevumā: dot mājas, ģimeni, drošību un aizsardzību bērnam, kas palicis bez bioloģisko vecāku gādības.
Nobeigumā, gribu uzsvērt, ka Latvijas sociālās krīzes situācijā ir svarīgi attīstīt un veicināt aizbildnības ideju, aicinot sabiedrības spējīgāko un apzinīgāko daļu kļūt par Aizbildņiem, tā dodot iespēju savai valstij atgūt būtisku sabiedrības daļu, kas citādi tuvākajā nākotnē tiks nodoti adopcijaiārvalstīs vai bērnu namu gadījumos lēnām top par sabiedrības problēmu un nastu.
Tātad, kopā meklēsim katram, bez vecāku gādības palikušam bērnam, ar īpašu attieksmi un iedziļināšanos, vislabāko ārpus bioloģiskās ģimenes formu. Ieguvēji būsim visi, ja spēsim bērniem piemēroti vislabāko un atbilstošāko. Bet tas nozīmē, ka jābūt daudzveidīgam alternatīvas aprūpes piedāvājumam.
