Trešdien, 2010.gada 15.decembrī Zvannieku komanda – Sandra Dzenīte-Cālīte, Linda Baļčūne, Iļana Taivāne un Inese Riežniece devās uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, lai ar tās vadību -priekšsēdētāju Lailu Riekstu-Riekstiņu, Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vadītāju Ingu Milleri un Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktori Valentīnu Gluščenko pārrunātu, mūsuprāt, sasāpējušus jautājumus bērnu tiesību aizsardzībā, mūsu pieredzi un iespējamos risinājumus.
Kā viens no galvenajiem diskusijas jautājumiem bija par noteiktu kritēriju izstrādi, pēc kuriem sociālie darbinieki un bāriņtiesas izvērtē vai attiecīgā ģimene ir vai nav augsta riska ģimene, un kad atbildīgajiem darbiniekiem patiesībā vajadzētu lemt par bērnu izņemšanu no ģimenes un nodošanu ārpusģimenes aprūpē.
Zvannieku komandu jau līdz šim ir satraucis fakts, ka mātēm, kurām ir atņemtas aprūpes un pat aizgādības tiesības, bet pēc tam ir piedzimuši citi mazuļi, netiek pievērsta pienācīga atbildīgo institūciju uzmanība un viņas netiek uzskatītas par augsta riska ģimenēm. Aizgādnības tiesības atņem tiesa un tas vienmēr ir ļoti pamatots spriedums, kas balstās uz virkni pierādītu faktu – to, ka mātes pienācīgi nerūpējas par bērnu, dzīvo antisanitāros apstākļos, ģimenē tiek lietots alkohols vai pat narkotikas, ģimenē ir vardarbība utt. Visbiežāk, šīs mātes, dzemdējot atkārtoti, vēl aizvien atrodas tajos pašos apstākļos – viņu dzīvē nekas nav mainījies, līdz ar to visi šie apstākļi būtu jāattiecina arī uz jaundzimušā mazuļa dzīvi. Bet praksē tā nenotiek: kamēr ar mazuli nekas traģisks nav noticis, atbildīgās institūcijas neuzskata par nepieciešamu šīm mātēm un mazulim pievērst attiecīgu uzmanību. Parasti gaida, līdz notiks kāda traģēdija un tikai tad rīkosies, pieņems kādus mērus.
Ar argumentiem kādēļ tas mums šķiet nepareizi, griezāmies pie Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, lai pārliecinātu, ka šī prakse ir jāmaina. Sarunas laikā šķita, ka atbildīgās amatpersonas bija atvērtas un patiesi ieklausījās mūsu teiktajā. Viņas solīja veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai fakts, ka mātei jau ir atņemtas aprūpes un aizgādības tiesības, pats par sevi jau būtu pamats viņu iekļaut augsta riska kategorijā. Tāpat saņēmām solījumu, ka turpmāk, kad vien šādas mātes tiks ievietotas krīzes centros uz novērošanu, tiks vērtēts ne tikai šīs sievietes potenciāls un spēja audzināt pašai mazuli, bet arī riski, kas ar to būtu saistīti.
Zvannieku komanda ir apņēmības pilna sekot līdzi izmaiņām tiesību aktos un bāriņtiesu praksei, lai pārliecinātos, ka mūsu sacītais patiesi ir sadzirdēts un ka atbildīgās amatpersonas patiesi mainīs savu attieksmi un praksi šajos jautājumos.
Atzīmēšanas vērts ir arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas amatpersonu teiktais, ka viņu ieskatā ne vienmēr bioloģiskā ģimene ir pats labākais bērniem, ka vienmēr ir jāvērtē, kas ir labākais pašiem bērniem, kas ir tieši bērnu interesēs! Arī šīs nostājas maiņai un tās ieviešanai praksē Zvannieku komanda rūpīgi sekos līdzi!
