Alternatīvā bērnu aprūpes alianse šā gada 9.februārī Grand Palace Hotel Rīgā rīkoja preses konferenci ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību Tieslietu ministrijas virzītajiem grozījumiem Civillikumā. Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Preses konferenci vadīja LU Teoloģijas fakultātes profesors un biedrības “Zvannieku mājas” dibinātājs Juris Cālītis. Grozījumu izraisītos problēmjautājumus aplūkoja zinātnieki, nevalstisko organizāciju vadītāji, Latvijas kultūras pārstāvji. Visi runātāji norādīja uz būtisku bērnu tiesību apdraudējumu gadījumā, ja Saeima apstiprinās Likumprojektu otrajā lasījumā.
J. Cālītis uzsvēra, ka Civillikuma grozījumi paredz graut jau brīvvalsts laikā iedibināto aizbildnības institūtu, kas Latvijas valstij 77 gadus kalpojis, lai nodrošinātu ikviena bērna tiesisko aizsardzību. Viņš arī norādīja, ka šobrīd visvairāk bez vecāku gādības palikušo bērnu audzina tieši aizbildņi, no kuriem 23% ir tādi, kas nav bērna radinieki. Izmaiņas 235.un 236.pantā liegs šādiem cilvēkiem, kas nav bērna radinieki, uzņemties aizbildņa pienākumus.
LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Leons Taivāns atzīmēja, ka iecerētie grozījumi Civillikumā ir jauns valstisks pasākums Latvijas depopulācijas veicināšanai, kas ir pretrunā ar Latvijas Nacionālās attīstības plāna nostādnēm. Šo grozījumu būtība ir izslēgt mūsu līdzatbildību par bērniem, kas palikuši bez vecākiem, novelt to uz bezpersoniskām institūcijām, stimulēt adopciju (jeb “pārdošanu”) uz ārzemēm, zaudējot cilvēkresursus, zaudējot cilvēcību. Jo aiz katra institūcijā ievietota, vai uz svešatni adoptēta bērna slēpjas personiska traģēdija, kas šādi tiek tikai dramatizēta. Pēc L. Taivāna domām, Latvijā ir gana daudz līdzcietīgu cilvēku, kuri uzņemas bez vecākiem palikušo bērnu aizbildnību. Ar likuma labojumiem šo cilvēku labestība vairs nevarēs izpausties. L.Taivāns stāstīja par Āzijas bāreņu aprūpes tradīcijām, kurās nav vietas bezpersoniskām institūcijām.
“Zvannieku mājas” valdes locekle Linda Baļčūne norādīja, ka piedāvātie Grozījumi Civillikumā pašos pamatos sagrauj aizbildnības institūtu, svītrojot no Civillikuma sabiedriskā pienākuma koncepciju. Izslēdzot no likuma 234.pantu, Grozījumi attālina bez vecāku gādības palikušos bērnus no Latvijas sabiedrības. Savukārt, izmaiņas 242.pantā Tieslietu ministrija piedāvā iespēju ārvalstniekiem kļūt par Latvijas bērnu aizbildņiem, tādā veidā turpinot bez vecāku gādības palikušo bērnu izsūtīšanu no valsts.
Latvijas Lepnuma balvas ieguvēja, biedrības “Azote” vadītāja Inese Fecere skaidroja, ka Civillikuma grozījumi pilnībā izslēgtu tos daudzos gadījumus, kur cilvēki ir atsaukušies konkrētam palīgā saucienam, konkrētam bērnam un tādā veidā kļuvuši par aizbildņiem. Kā spilgtākos piemērus tam viņa minēja Latvijas Lepnuma aizbildņus Jolantu Borjaginu, kura paņēma aizbildnībā smagi slimu zīdainīti un Regīnu Goldbergu, kura kļuva par aizbildni slimam bērnam, no kura adoptētāji bija atteikušies.
Ilze Golvere, kas jau 20 gadus apvieno aizbildņus Latvijas Audžuģimeņu biedrības paspārnē, uzsvēra, ka aizbildnības priekšrocība, salīdzinot ar citām aprūpes formām, ir operatīva, kompleksa un ilglaicīga palīdzība juridiski nebrīviem bērniem, kas ir palikuši bez vecāku gādības un saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem prioritāri būtu ievietojami pastāvīgā ģimeniskā vidē.
Noslēgumā LNO soliste un 4 bērnu aizbildne Evita Zālīte pasvītroja sabiedrības atbildību par Latvijas bērniem un uzdevumu kopīgiem spēkiem pasargāt Latvijas zemi un Latvijas bērnus.
Civillikuma grozījumi tiks skatīti š.g. 10.februāra Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.
Likumprojekts un deputātu iesniegtie priekšlikumi ir pieejami šeit:
http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/31DB89B6186459B9C2257DD30044FCC3?OpenDocument
