Video no labdarības koncerta “Mūziķi Zvannieku bērniem”.
Author: Inese Ejugbo
Tas, ka Zvannieku saime ir plaša, šķiet, nav nekāds noslēpums. Bet Zvannieku ģimene ir arī bezgala svētīta un milzu mīlestībā ievīta. Un šo mīlestību līdz sirds dziļumiem var apjaust Zvannieku ikgadējās Ziemassvētku svinībās, kad sanākam kopā mēs visi – Zvannieku plašā ģimene, visi mūsu draugi un atbalstītāji, Rīgas Brāļu Reformātu ev.lut. draudze, Rīgas Sv.Pestītāja Anglikāņu draudze un daudzi, daudzi citi.
Tā vien šķiet, ka svinību vieta ik gadu ir jāpaplašina, jo mūsu skaits ar katru gadu kļūst lielāks un lielāks. Tā pirms vairākiem gadiem tikāmies veco Zvannieku dzīvojamā istabā. Kad vecajos Zvanniekos kļuva par šauru un pārcēlāmies uz Vecrogām un mūsu plaši apmeklētajiem saietiem pārbūvējām garāžu. Bet arī tur nu kļuvis par šauru, tādēļ jau otro gadu kopā sanākšanai esam izremontējuši blakus esošo mājiņu, kas reiz bijusi kūtiņa (cik simboliski Ziemassvetkiem!).
Mīlīgi plecu pie pleca sasēduši mēs noturējām ceturtās adventes dievkalpojumu un mielojāmies ar gardām ziemassvētku vakariņām. „Gluži kā pirmkristieši” mūs raksturoja Arnis Rītups, kas mums pievienojies tikai šogad.
Svinības, kā katru gadu krāšņākas padarīja arī mūsu mīļie un talantīgie mūziķi – Kristīne Adamaite un Evita Zālīte. Protams, neiztika arī bez mācītāja Jura Cālīša sveikšanas dzimšanas dienā, lielās kūkas un svinīgām uzrunām.
Paldies visiem, kas bija ar mums un Ziemassvētku gaisotnē dalījās priekā, mīlestībā un sirds siltumā!
Categories
Priecīgus Ziemassvētkus!
Visa plašā Zvannieku saime sūta savu mīlestību un pateicību visiem, visiem mūsu draugiem, labvēļiem, atbalstītājiem un cīņu biedriem!
Ziemassvētku vēsts ir prieka un mīlestības vēsts. Lai mums visiem būtu gana mīlestības, cilvēciskas labvēlības, atvērtības un prieka!
Priecīgus svētkus visiem!
Trešdien, 2010.gada 15.decembrī Zvannieku komanda – Sandra Dzenīte-Cālīte, Linda Baļčūne, Iļana Taivāne un Inese Riežniece devās uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, lai ar tās vadību -priekšsēdētāju Lailu Riekstu-Riekstiņu, Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vadītāju Ingu Milleri un Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktori Valentīnu Gluščenko pārrunātu, mūsuprāt, sasāpējušus jautājumus bērnu tiesību aizsardzībā, mūsu pieredzi un iespējamos risinājumus.
Kā viens no galvenajiem diskusijas jautājumiem bija par noteiktu kritēriju izstrādi, pēc kuriem sociālie darbinieki un bāriņtiesas izvērtē vai attiecīgā ģimene ir vai nav augsta riska ģimene, un kad atbildīgajiem darbiniekiem patiesībā vajadzētu lemt par bērnu izņemšanu no ģimenes un nodošanu ārpusģimenes aprūpē.
Zvannieku komandu jau līdz šim ir satraucis fakts, ka mātēm, kurām ir atņemtas aprūpes un pat aizgādības tiesības, bet pēc tam ir piedzimuši citi mazuļi, netiek pievērsta pienācīga atbildīgo institūciju uzmanība un viņas netiek uzskatītas par augsta riska ģimenēm. Aizgādnības tiesības atņem tiesa un tas vienmēr ir ļoti pamatots spriedums, kas balstās uz virkni pierādītu faktu – to, ka mātes pienācīgi nerūpējas par bērnu, dzīvo antisanitāros apstākļos, ģimenē tiek lietots alkohols vai pat narkotikas, ģimenē ir vardarbība utt. Visbiežāk, šīs mātes, dzemdējot atkārtoti, vēl aizvien atrodas tajos pašos apstākļos – viņu dzīvē nekas nav mainījies, līdz ar to visi šie apstākļi būtu jāattiecina arī uz jaundzimušā mazuļa dzīvi. Bet praksē tā nenotiek: kamēr ar mazuli nekas traģisks nav noticis, atbildīgās institūcijas neuzskata par nepieciešamu šīm mātēm un mazulim pievērst attiecīgu uzmanību. Parasti gaida, līdz notiks kāda traģēdija un tikai tad rīkosies, pieņems kādus mērus.
Ar argumentiem kādēļ tas mums šķiet nepareizi, griezāmies pie Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, lai pārliecinātu, ka šī prakse ir jāmaina. Sarunas laikā šķita, ka atbildīgās amatpersonas bija atvērtas un patiesi ieklausījās mūsu teiktajā. Viņas solīja veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai fakts, ka mātei jau ir atņemtas aprūpes un aizgādības tiesības, pats par sevi jau būtu pamats viņu iekļaut augsta riska kategorijā. Tāpat saņēmām solījumu, ka turpmāk, kad vien šādas mātes tiks ievietotas krīzes centros uz novērošanu, tiks vērtēts ne tikai šīs sievietes potenciāls un spēja audzināt pašai mazuli, bet arī riski, kas ar to būtu saistīti.
Zvannieku komanda ir apņēmības pilna sekot līdzi izmaiņām tiesību aktos un bāriņtiesu praksei, lai pārliecinātos, ka mūsu sacītais patiesi ir sadzirdēts un ka atbildīgās amatpersonas patiesi mainīs savu attieksmi un praksi šajos jautājumos.
Atzīmēšanas vērts ir arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas amatpersonu teiktais, ka viņu ieskatā ne vienmēr bioloģiskā ģimene ir pats labākais bērniem, ka vienmēr ir jāvērtē, kas ir labākais pašiem bērniem, kas ir tieši bērnu interesēs! Arī šīs nostājas maiņai un tās ieviešanai praksē Zvannieku komanda rūpīgi sekos līdzi!
Categories
Velo-prieki Zvanniekos
Mums ir kāds pavisam īpašs draugs – Juris Riekstiņš, kurš Zvanniekos ir ienesis velo-prieku. Pirmo reizi viņš pie mums ciemojās pirms kādiem 2 gadiem: atveda Zvannieku bērniem daudz velosipēdus un sarīkoja kārtīgas riteņbraukšanas sacensības. Kopš tās reizes viņš ir mūsu regulārais viesis: ar viņa gādību Zvanniekos ir arvien
vairāk riteņu un pašu riteņbraucēju. Juris ir arī puikām iemācījis kā salabot salūzušos riteņus, lai velo-prieks nekad nebeidzas.
Nesen Juris atkal pie mums ciemojās – atveda jaunus riteņus un kopā ar bērniem izbrauca garo trasi (tos pašus 16 km, kas ziemā ir garā slēpošanas trase).
Ātruma sacensības šajā trasē gan ir grūti sarīkot, jo pa ceļam ir tik daudz meža izcirtumu, kas pilni ar tik gardām meža zemenēm…. mmm…..
Mūziķi Zvannieku bērniem – tas ir labdarības koncerts, kas jau septīto gadu priecē kā Zvannieku, tā arī visu mūsu draugu sirdis. Sešus gadus koncertu organizēja Latvijas Nacionālā Simfoniskā Orķestra vijolniece Vizma Vilsone. Viņas kolēģi un draugi – labākie Latvijas mūziķi vienmēr ar lielu prieku muzicēja šajos koncertos. Tā kā koncerti vienmēr ir bijuši gan profesionāli augstvērtīgi, gan sirsnīgi un pozitīvām emocijām pildīti, tad atsaucība bijusi gan no mūziķu, gan apmeklētāju puses. Plašā Zvannieku saime un visi mūsu draugi ar nepacietību gaida jūnija beigas vai jūlija sākumu, kad tradicionāli šis koncerts notiek. Bērni jau laikus gatavo dziesmas un sadziedās. Pateicoties šiem koncertiem un ciešajai draudzībai ar mūziķiem, bērni ir iemīlējuši mūziku tik ļoti, ka paši sākuši apgūt dažādus mūzikas instrumentus un ar prieku dodas uz operu.
Šogad koncerts notika, pateicoties mūsu uzņēmīgajai Zvannieku mammai un Latvijas Nacionālās operas solistei Evitai Zālītei. Mūsu sirdis priecēja Kristīne Adamaite, Ilze Urbāne, Raimonds Ozols, Artis Gāga, Gunta Davidčuka, Krišjānis Norvelis, Liene Circene un kamerkoris „Muklājs”. Protams, noslēgumā kā parasti uzstājās arī pati Zvannieku ģimene. Koncerts bija neaizmirstams un ļoti emocionāls.
Paldies visiem mūziķiem un jo īpaši mūsu Evitiņai par šo skaisto dāvanu!
Maijs un jūnijs pagāja saspringti daudzo eksāmenu un izlaidumu dēļ. Šogad Zvannieku ģimenē bija 1 bērnudārza beidzējs, 2 pamatskolas, 2 vidusskolas un 1 augstskolas absolvents. Šeit nu gan vietā ir vārds “cīnītāji”, ko var attiecināt uz visiem mūsu bērniem un jauniešiem un es nevaru nepastāstīt par viņiem ko vairāk…
Vizbulīte ar izcilu atzīmi (8 balles) absolvēja Rēzeknes augstskolu un mēs ārkārtīgi priecājamies un lepojamies par mūsu vecāko meitu, kas visiem ir rādījusi apskaužamu centību un mērķtiecību savās studijās. Lai arī Vizbulīte piedzīvoja, ka viņas dators “nojūk” kopā ar visu diplomdarbu, viņa saņēmās, piezvanīja Sandrai un teica: “Mammīt, tu mani ātrāk no Rēzeknes mājās negaidi, kamēr nebūšu uzrakstījusi savu diplomdarbu no jauna”. Kad bija palicis tik maz laika un visi teica, ka nu jau nekā, Vizbulīte tomēr parādīja, ka, ja ļoti vajag un vēlas, tad visu var izdarīt. Vizbulītes studijas bija iespējamas pateicoties Sarmas Eglītes sarūpētajai izglītības naudai un Mieriņu ģimenes personiskam atbalstam.
Tāpat arī Artūrs Latvijas Lauksaimniecības universitātē cīnījās ar saviem 1.kursa eksāmeniem. Lai arī fizikā un rasēšanā gāja grūti, viņš tomēr visu nokārtoja. Artūra savas dzīves vērtējums bija diezgan tiešs: “Pēc visas loģikas man jau sen vajadzēja būt cietumā, bet man ir nenormāli paveicies un es esmu universitātē!” Esam pateicīgi Klīvlandes un Kalamazū draudzes dāmām, kas atbalsta Artūru!
Arī Antons, kam padodas visas tehniskās, praktiskās lietas, bet tik grūti iet ar mācīšanos, ir nolēmis beidzot nokārtot līdz galam autovadītāja tiesības. Antons tik ļoti bija apņēmies to nokārtot, ka, lai tiktu bezdarbnieku bezmaksas autovadītāju kursos, viņš uz Cēsīm (20km) aizskrēja kājām, jo tajā rītā Sandrai pēkšņi palika slikti un viņa nevarēja braukt.
Laura nokārtoja 9.klases eksāmenus un visa ģimene varēja sveikt meiteni izlaidumā. Laura kopā ar Sandras meitu Līgu devās pirkt izlaiduma kleitu. Tētis Juris gāja līdzi, lai apstiprinātu, ka kleita tiešām ir laba un piestā Laurai. Tas viss varbūt izklausās bērnišķīgi un nevajadzīgi, bet šiem bērniem, kas neko labu nekad par sevi nav dzirdējuši, nevienu atzinīgu un apstiprinošu vārdu no tēta, šādi brīži ir tik svarīgi.
Arī Edgars ar labām sekmēm pabeidza Rāmuļu skolas 9.klasi, pārvarēja savas bailes un nedrošību, izturēja konkursu un iestājās Cēsu labākajā vidusskolā – Cēsu Draudzīgā Aicinājuma ģimnāzijā.
Pēdējais izlaidums visā svētku rindā bija Sandras meitai Dārtai un Maigai (Draudzīgā Aicinājumā ģimnāzijā), kam Zvannieki palīdzēja vēl vecajās mājās (Skujenes pagastā), bet tagad Maiga dzīvo patstāvīgi un, ja nepieciešams, brauc palīdzēt Sandrai.
Mūsu somāļu meitene Aziza pabeidza 10 mēnešu garu frizieru apmācību mācību centrā Kolonna. Viņu atbalstīja kāda Rīgas uzņēmēja, kura ņems Azizu pie sevis arī strādāt. www.matumeistari.lv varat izlasīt atsauksmes par Azizas prasmēm un kad esat Rīgā varat droši doties pie frizieres Azizas. Apņēmīgā meitene vienlaicīgi mācās arī Cēsu vakarskolā un veiksmīgi ir pabeigusi 11.klasi.
Mazie bērni turpina mācības vietējā Rāmuļu skoliņā, kas ir bagāta ar skolotājiem-entuziastiem. Esam pateicīgi par skolotāju uzņēmību turpināt mācīt mūsu “grūtākos” bērnus, lai gan finansējuma dēļ skolā nestrādā vairs tie skolotāji, kas darbojās tieši ar bērniem-invalīdiem. Papildus pamatizglītībai 2 bērni apmeklē Mūzikas skolu, 2 – Mākslas skolu un 1 zēns – Sporta skolu.
Mēs priecājamies, ka Zvannieku bērni ir cīnītāji un pārvar savas iekšējās un ārējās grūtības. Mēs pamanām arī, ka viņi saprot, cik mammai un tētim ir svarīgi redzēt bērnus priecīgus ejam un darbojamies. Visi bērni prot arī pateikties un novērtēt to, kas viņiem tiek dots. Un kad viņi ir saņēmuši atbalstu un uzmundrinājumu, parādās viņu varēšana un gribēšana darīt.
Bez tā, ka visi cīnījās ar saviem eksāmeniem, bērni arī rūpīgi gādā, lai mājas solis ir apdarīts – lai lielais Zvannieku pagalms un ceļmalas tiek nopļautas, pavasara talkā sazāģētā malka ir saskaldīta un sanesta zem jumta, dārzs izravēts, siltumnīcas tomāti aplaistīti, kazas, vistas un zirgs apčubināts.
Tā pat kā katru gadu arī šogad mūs apciemo bērnu skolas biedri un ģimenes draugi. Liels pārdzīvojums bija Spāres speciālās internātskolas Mareka (9gadi) klases apmeklējums. Mareka klasē mācās 9 bērni. Šī klase ir izveidota speciāli īpaši slimiem bērniem (3 no tiem šēž ratiņkrēslā piesprādzēti). Skolotājas bija priecīgas iepazīt Mareka ģimeni un lielākais atzinums, ko šogad esam saņēmuši skanēja no šīm skolotājām: “Mēs nevarējām iedomāties, ka Mareks nāk no tik skaistām mājām, ka Zvanniekos ir tik skaisti bērni!” Visi bērni tecēja kā skudriņas, lai palīdzētu, lai atnestu suliņu, lai pieturētu kādu no Mareka klasesbiedriem.
Categories
1.maija talka
1.maijs ir Darba svētki un mēs mīlam tos atzīmēt ar kopīgu darbu. Vecrogu sēta, kā katra gada 1.maijā, bija pilna talcinieku – bija sabraukuši Zvannieku ģimenes draugi no tuvienes un tālienes. Kā parasti daudz draugi bija no Rīgas Reformātu- Brāļu ev.lut. draudzes un Sv.Pestītāja anglikāņu draudzes Rīgā. Zvanniekos vienmēr ir daudz darāmā, īpaši jau pavasarī. Kopīgiem spēkiem tika apsēti 2 dārzi, savesta kārtībā siltumnīca un sazāģēta malka. Runājot Raiņa vārdiem – ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet. Kārtīgam darbam sekoja arī kopīga vakarēšana pie ugunskura.
Milzīgs paldies ikvienam, kas piedalījās!
Categories
Zigis dodas pasaulē
Ilga gaidīšana un labs iznākums bija vienam no mūsu vecākajiem dēliem. Piepildījās Ziga cerības saņemt atļauju no Kanādas vēstniecības doties mācīties un strādāt uz Kanādu. Esam ļoti pateicīgi Braunu ģimenei, kas uzņēma viņu savās mājās un palīdzēja atrast darbu celtniecības jomā, kuru Zigis apguva Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā.
Zigi, lai Tev veicas!
2010.gada 8.marts bija svētku diena. Tā bija ne tikai Starptautiskā sieviešu diena, bet arī pavisam īpaša diena Zvanniekiem. Mūsu komandas biedrs, arī cīnītāja operas soliste un 4 bērnu mamma Evita Zālīte bija sarūpējusi brīnišķīgu labdarības koncertu, kurā viņa dziedāja franču un krievu kamermūziku ģitāras pavadījumā. Vēl muzicēja Zvannieku ģimenes draugi pianiste Liene Circene un flautiste Ilze Urbāne. Vārdos neaprakstāma sievišķības un mīlestības deva!
Koncertu apmeklēja tuvāki un tālāki Zvannieku ģimenes draugi. Un visi koncertā gūtie ienākumi tika veltīti Zvanniekiem.
