Bāriņtiesai ir jāmeklē piemērots aizbildnis, bet VBTAI – veidi kā šo meklēšanu padarīt efektīvāku

Share Button

Alternatīvā Bērnu Aprūpes Alianse iebilst Valsts Bērnu Tiesību Aizsardzības Inspekcijas (turpmāk – VBTAI) pārstāvju paustajam viedoklim saistībā ar gadījumu, kad ar sociālo tīklu palīdzību tika meklēts aizbildnis vai audžuģimene 16 gadus vecajam afgāņu izcelsmes zēnam, kas šobrīd mitinās “Muceniekos”. Alianses ieskatā šāda veida komentāri maldina sabiedrību par ikviena apzinīga Latvijas sabiedrības pārstāvja iespējām iesaistīties bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpē, kā arī par situāciju bērnu tiesību aizsardzības sfērā valstī kopumā.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 7.punktu aprūpe bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē un bērnu aprūpes iestādē. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komiteja pēdējās Latvijai sniegtajās rekomendācijās jau 2006. gadā mudināja Latvijas valsti „nodrošināt, lai bērnu ievietošana bērnu iestādē būtu pēdējais iespējamais risinājums un lai tas tiktu izmantots vienīgi tad, ja ģimenes tipa aprūpe tiek uzskatīta par nepiemērotu konkrētam bērnam”. Taču neskatoties uz to, ka rekomendācijas tika izteiktas gandrīz 10 gadus atpakaļ, Latvijas bērnunamos uz 2014.gada 31.decembri atradās vairāk par pusotru tūkstoti bērnu, kuriem pašvaldības nav varējušas atrast iespēju augt ģimeniskā vidē.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 222. pantā noteikto bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis. Aizbildnis atvieto savam aizbilstamajam vecākus (CL 252. pants), ir viņa likumiskais interešu pārstāvis. Tiklīdz kādai personai ir informācija par gadījumu, kad nepilngadīgajam ieceļams aizbildnis, tā paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai. Saskaņā ar CL 236. panta nosacījumiem, gadījumā ja starp bērna radiniekiem nav neviena, kas būtu piemērots aizbildņa amatam, tad bāriņtiesa aizbildni ieceļ no citu personu vidus. Tai jārīkojas šajā ziņā pašai no sevis, tiklīdz tā dabū zināt, ka ir tāds bērns, kurš ir palicis bez vecāku aizgādības un nav neviena radinieka, kas varētu uzņemties aizbildņa pienākumus. Bāriņtiesas pienākums saskaņā ar CL 330. pantu ir viennozīmīgs – nekavējoties, negaidot radinieku vai citu piederīgo lūgumu, iecelt nepilngadīgajam aizbildni. Šo tiesību normas mērķis ir nepieļaut, lai izveidotos situācija, kad nepilngadīgs, kuram trūkst rīcībspēja, kaut uz mirkli paliktu bez savu tiesību un interešu pārstāvja.

Pildot šo pienākumu, Latvijas bāriņtiesas nemitīgi saskaras ar situāciju, kad tās rīcībā nav informācijas par personām, kas gribētu uzņemties aizbildņa pienākumus. Savukārt, audžuģimeņu skaits ir niecīgs salīdzinājumā ar bērnu skaitu, kuram būtu nepieciešama ģimeniskā aprūpe. Kā arī jāatzīmē, ka saskaņā ar Bāriņtiesas likuma 17. panta desmitajā daļā noteikto audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības pārstāv nevis audžuģimene, bet bāriņtiesa. Tas padara šo aprūpes formu neefektīgu, jo bāriņtiesa tiek papildus noslogota, lai nodrošinātu katra konkrētā bērna interešu aizsardzību ilgtermiņā. Rezultātā bāriņtiesai bērns ir jāievieto bērnu aprūpes iestādē, kas ir bērna interesēm visneatbilstošākais risinājums, savukārt pašvaldības budžetam tādā veidā tiek uzvelts bieži vien nepanesams slogs, kas ik mēnesi var sasniegt līdz pat 700 EUR par katru bērnu aprūpes iestādē ievietoto bērnu. Tāpēc neapskaužama ir Ropažu novada bāriņtiesas situācija, kad tai jāuzņemas atbildības slogs par visiem bez vecāku gādības palikušiem nepilngadīgajiem, kas atrodas vai nākotnē tiks ievietoti “Muceniekos”. Apstākļos, kad jaunietim Latvijā nav neviena radinieka, ir tikai loģiski un saprotami, ja bāriņtiesa, ievērojot bērna tiesības uz ģimeni un pārstāvību, vēršas pie Latvijas sabiedrības un mēģina atrast viņam aizbildni, izmantojot visas tās rīcībā esošus resursus.

Šajā gadījumā nav saprotama VBTAI reakcija, kas bāriņtiesas centienus iesaistīt nevalstisko organizāciju “Patvērums “Drošā māja” potenciālo aizbildņu piesaistīšanā un ar to saistīto turpmāko NVO rīcību (proti, paziņojuma ievietošanu Facebook tīklā), nosauc par “absolūti neatbilstoši iestādes politikai, tās principiem un jebkādiem normatīvajiem regulējumiem”, kā arī par “absolūti nepieļaujamu”. Alianses ieskatā par absolūti nepieļaujamu ir uzskatāma situācija, kad bērnam netiek nodrošinātas viņa pamattiesības, tai skaitā aktīvi meklēts aizbildnis, izmantojot visus pieejamos resursus. Pēc Alianses domām būtu pēdējais brīdis domāt par problēmas novēršanu ilgtermiņā, ņemot vērā ka Latvija ir iesaistījusies bēgļu krīzes risināšanā un jau rīt valstī var ienākt vairāki desmiti bez vecāku gādības palikuši bērni.

Alianses skatījumā VBTAI pārmetumi bāriņtiesām par tās aktīvu rīcību un modernu pieeju valstiskas nozīmes problēmas risināšanā ir nevietā. Tieši pretēji VBTAI speciālistiem būtu jāizstrādā un jāievieš veidi, kā bāriņtiesām ātri un efektīvi uzrunāt sabiedrību gadījumos, kad bērnam būtu nekavējoties jāieceļ aizbildnis. Ja katru reizi, kad kāda bāriņtiesa uzdrošināsies lūgt sabiedrības palīdzību, lai nodrošinātu konkrēta bērna interešu pārstāvību, tai būs jādreb par to, ka VBTAI “izvērtēs tās rīcību”, tad mēs ļoti drīz saskarsimies ar situāciju, kad nepilngadīgie pretēji viņu interesēm tiks masveidā ievietoti bērnu aprūpes iestādēs. Tas prasīs milzu papildus līdzekļus pašvaldību budžetos, bet absolūti nesekmēs šo bērnu socializāciju un integrāciju, kas savukārt novedīs pie kopējo sociālas vides rādītāju pasliktināšanās visā valstī.

Alianse aicina LM Bērnu un ģimenes lietu politikas departamentu, VBTAI, kā arī pašvaldības attīstīt jaunus komunikāciju veidus starp bāriņtiesām un sabiedrību bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, lai ik vienam bez vecāku gādības palikušām bērnam ātri un efektīgi tiktu nodrošināta ģimeniska aprūpe pie likumiskā tiesību un interešu pārstāvja. Šī mērķa īstenošanai Alianse piedāvā pasaules un nacionālā normatīvā regulējuma ietvaros izmantot visus modernos resursus, tai skaitā pašvaldību avīzes, mājas lapas, kontus sociālos tīklus, radio un televīziju, kā arī nevalstisko organizāciju palīdzību. Alianses pieredze rāda, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti pretimnākoša, saliedēta un atsaucīga, un gadījumos, kad cilvēki tiek uzrunāti viņiem pierastā un aktualitātei atbilstošā formā, rezultāts ir pozitīvs, proti bērnam izdodas atrast ģimeni. Šodienas situācija uzskatāmi rāda, ka institūcijas nevar atrisināt šo problēmu, neiesaistot sabiedrību. Aizbildnība saskaņā ar CL 245. pantu ir sabiedrisks pienākums. Savukārt, sabiedrība nevar pienācīgi iesaistīties bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpē, ja tā netiek informēta par problēmu un tās palīdzība netiek prasīta.

Alianse atgādina, ka ikviens, kas vēlas kļūt par aizbildni un atvērt savas mājas durvis kādam bez vecāku gādības palikušajam bērnam, var vērsties bāriņtiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas adreses ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt viņa atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai (Bāriņtiesu likuma 29. panta trešā daļa).

Alternatīvā Bērnu Aprūpes Alianse

Alternatīvās bērnu aprūpes aliansē uz sadarbības līguma pamata darbojas 8 organizācijas:

Biedrība „Azote”

Biedrība „Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija”

Nodibinājums “Fonds Grašu bērnu ciemats”

Biedrība “Zvannieku mājas”

Latvijas Audžuģimeņu biedrība

Nodibinājums “Fonds Žubīte”,

Biedrība “Alianse Latvija bez bāreņiem”

Biedrība Bērnu atbalsta centrs „Drošā ligzda”
http://www.alianseberniem.lv